Profesionālo karjeru Dagnija mērķtiecīgi veidojusi kopš studiju sākuma. Iespējamie darbības virzieni – glezniecība vai žurnālistika – viņai bijuši skaidri jau bērnībā.
Profesionālo karjeru Dagnija mērķtiecīgi veidojusi kopš studiju sākuma.
Iespējamie darbības virzieni – glezniecība vai žurnālistika – viņai bijuši skaidri jau bērnībā. Dagnija ir beigusi Bauskas mākslas skolu un Jelgavas Spīdolas ģimnāziju. Izvēli studēt sabiedriskās attiecības jaunā speciāliste pamato tā: “Lai gan mana pirmā interese bija žurnālistika, visai ātri sapratu, ka būtu nepieciešams izzināt arī “medaļas otru pusi”, jo abas specialitātes atrodas ciešā mijiedarbībā.”
Darba pieredze 24 gadus vecajai Dagnijai tiešām ir iespaidīga. Strādāt viņa sāka, studēdama augstskolas 2. kursā. No tā laika jauniete ir pilnīgi patstāvīga un nekad nav apgrūtinājusi vecākus ar lūgumiem pēc materiālas palīdzības.
Izvēlas ilgtermiņa stratēģiju
Dagnija ir pārliecinājusies, ka strādāšanai studiju laikā ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Iesaistoties darbā, studentiem paveras ļoti daudz attīstības iespēju. Pilnībā tās izmantot var jaunieši, kuriem ir skaidri zināmi profesionālie mērķi un interešu jomas. Mācībām, protams, paliek mazāk laika, un tā ir strādājošu studentu lielākā problēma.
Dagnijai laimējās ar piedāvājumiem, jo televīzijā, žurnālos un izdevniecībā nebija stingri noteikts darba laiks. Toties daudz lielāka vērība bija jāvelta iekšējai disciplīnai un prasmei organizēt savu darbu. Televīzijas sižetus Dagnija veidoja vakaros pēc lekcijām, bet studijā ieradās agri no rīta, lai noslīpētu tehniskas detaļas.
“Cēlos ap pieciem, bet gāju gulēt ļoti vēlu. Nereti sižetu veidošana ieilga līdz pusnaktij. Darba noteikumi man bija izdevīgi, jo pa dienu augstskolā varēju apmeklēt visas lekcijas. Raidījumu veidošanas process šķita bezgala interesants, tāpēc nejutu pārslodzi un neraizējos par niecīgo atalgojumu. Manuprāt, ir ļoti strikti jāzina, vai gribi darīt interesantu, aizraujošu darbu vai pelnīt naudu. Man ir ilgtermiņa stratēģiska pieeja, es izvēlējos patīkamu darbu un līdz ar to dinamisku, piepildītu dzīvi. Nauda manā skatījumā ir īstermiņa investīcija,” uzskata Dagnija.
Eiropā jaunākā ģenerālsekretāre
Pieredze, ko jaunā speciāliste guvusi “LATO” ģenerālsekretāres amatā, varētu noderēt arī citiem jauniešiem, kuri cenšas apvienot darbu un studijas. Strādājot nevalstiskā organizācijā, rodas ļoti daudz kontaktu, iespēju piedalīties starptautiskos projektos, apceļot pasauli. Šajās struktūrās īpaši augstu tiek vērtētas jaunas idejas un iniciatīva. Dagnija domā, ka tik vispusīgu darba pieredzi nespētu gūt nevienā biznesa organizācijā.
Visus lēmumus pieņem “LA-TO” valde, bet ģenerālsekretārs ir speciālists, kurš tos realizē dzīvē. Dagnija bija NATO tēla veidotāja Latvijā un Latvijas tēla veidotāja NATO. Viņa vadīja starptautiskus projektus, organizēja seminārus, konferences, ik gadu Briselē piedalījās pasaules valstu transatlantisko organizāciju ģenerālsekretāru konferencē. Jauniete raksturo amata specifiku: “Savu kolēģu vidū biju visjaunākā un viena no retajām sievietēm. Pasaulē ir ap 40 transatlantisko organizāciju. Ģenerālsekretāra amats ir prestižs, to parasti ieņem kungi ļoti cienījamā vecumā. Viņi par mani brīnījās, bet es domāju, ka strauji veidot profesionālo karjeru ir iespējams tikai jaunās valstīs. Tā ir milzīga priekšrocība, kas jāizmanto.”
Vienā darbavietā pavadīti trīs gadi jaunam cilvēkam ir ļoti daudz. Lai attīstība neapstātos, ir nepieciešamas pārmaiņas. Tieši tādēļ Dagnija pieņēma uzaicinājumu kļūt par ārlietu ministra preses sekretāri. Kolēģus ministrijā Dagnija labi pazīst, jo kopā ar viņiem ir darbojusies “LATO”. Kādu laiku nevalstiskajā organizācijā viņa turpinās iesāktos projektus, bet ģenerālsekretāra amatu ieņems cits speciālists.
Iespēja apceļot pasauli
Iepriekšējā nedēļa Dagnijai pagāja, iepazīstoties ar jaunajiem pienākumiem. Šodien viņa jau atrodas komandējumā Kopenhāgenā, no kurienes lidos uz Oslo. Šķiet, Eiropā nav nevienas valsts, ko sabiedrisko attiecību speciāliste nebūtu apmeklējusi. Dagnija teic, ka lielu algu nekad nemainītu pret iespējām ceļot, pilnveidot svešvalodu zināšanas un gūt gluži nenovērtējamu profesionālu pieredzi. Ikdienā jaunietei visbiežāk ir nācies lietot angļu un krievu valodu. Dažos gados viņa ievērojami uzlabojusi krievu valodas prasmi, jo viens no “LATO” mērķiem ir attiecību veidošana ar Krieviju.
***
Uzziņai
– Dagnija Stuķēna 2002. gadā absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas integrācijas institūta komunikācijas zinātnes nodaļu un ieguvusi bakalaura grādu sabiedrisko attiecību specialitātē.
– Pašlaik studē maģistrantūrā Latvijas Universitātē.
– Studiju laikā sadarbojusies ar Bauskas neatkarīgo laikrakstu “Atspulgs”, strādājusi Latvijas Televīzijas ziņu dienestā par reportieri, žurnālos “Aija” un “FF”, bijusi sabiedrisko attiecību speciāliste izdevniecībā “Nacionālais apgāds”.
– No 2001. līdz 2004. gadam bijusi Latvijas Transatlantiskās organizācijas (“LATO”) ģenerālsekretāre.
– No šī gada 5. aprīļa – ārlietu ministra Riharda Pīka preses sekretāre.
