Aizvien vairāk suņiem Latvijā uzstāda diagnozi «megaesophagus», sauktu arī par barības vada dilatāciju jeb izplešanos. Daudzi veterinārārsti un suņu saimnieki uzskata, ka slimību ierosina Latvijā ražota suņu barība.
Pirmie gadījumi parādījās pirms diviem gadiem, bet tagad dakteri atzīst, ka mēnesī divi vai trīs pacienti ar šo nāvējošo slimību jau ir ierasta statistika. Citi pat uzsver, ka saņem zvanus katru nedēļu. Tikmēr Zemkopības ministrija paziņojusi, ka trūkst finansējuma turpmākai izpētei, lai atrastu kaites iemeslus.
Nemitīga bada sajūta
«Vemj, atgrūž nesagremotu barību, krītas svarā. Sunim ir nemitīga bada sajūta. Atvemtajam nāk līdzi putas, glumas siekalas. Suns nespēj normāli kustēties – izdziest acu priekšā,» par piedzīvoto ar savu suni stāsta baušķeniece Tatjana Lipska-Duklava.
No viņas diviem suņiem pirmais saslimis mazākais labradora jauktenis. Veterinārārsts Jānis Bite ieteicis rentgena izmeklēšanu. «Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārajā klīnikā Jelgavā rentgena izmeklējumā apstiprināja – barības vada paplašinājums. Diemžēl jau ielaists. Desmit dienas lietojām medikamentus, potējām, barojām piecreiz dienā ar šķidru putru, 30 minūtes pēc ēšanas turējām vertikālā stāvoklī. Bija dienas, kad likās, ka būs jau labi, un dienas, kad katru brīdi bijām gatavi saukt ārstu,» par grūto ārstniecības procesu stāsta baušķeniece. Rezultāts – suņa nav, un tās mocības, kas pieredzētas pēdējā mēneša laikā, liek domāt, ka varbūt vajadzēja iemidzināt uz mūžu jau agrāk.
Pēc nedēļas otram sunim parādījās līdzīgas pazīmes. «Lielo vilku suni paņēmu no ielas – ilgi piebaroju, lai pierod pie cilvēka. Lai atvestu mājās, aicināju palīgā Jāni Biti, kurš piecās minūtēs noķēra, nomierināja un atveda,» atceras baušķeniece. Arī pieradināto suni izārstēt neizdevās – sekcija uzrādīja, ka barības vadā krājās barība.
Izārstēt nevar
«Slimība nav nekāds jaunums. Iepriekš arī Latvijā gada laikā to fiksēja trīs četras reizes, parasti dzīvniekiem, kam uz to ir ģenētiska nosliece. Tagad tas notiek ļoti bieži, un mūspusē cilvēki neapzinās, cik tas ir nopietni,» stāsta veterinārārste baušķeniece Ieva Apšāne. Paralizētais barības vads neļauj novadīt ēdienu līdz kuņģim, un suns pamazām mirst badā. Viņa uzsver – suņi mirst ne tikai no tā, ka nevar paēst. Bieži vien barība saiet plaušās, un suņi aiziet bojā no pneimonijas. Izārstēt slimību nevar – ar to var tikai sadzīvot. Suņus baro, novietojot vertikāli – parasti izveidojot dažādus rāmjus, kuriem dzīvniekus piesaista, un dod šķidru barību.
Viens no pirmajiem šādas saslimšanas gadījumiem reģistrēts Iecavas novadā – slimību piedzīvoja Veltas Pužas lielā vācu un kaukāziešu aitu suņa krustojuma kucīte Rema. «Bijām pirmie – reti kuram bija nojauta, kas tas ir un ko darīt. Izbraukājām Rīgas dakterus, neko neatrada arī sonogrāfijā. Tad lika norīt speciālu krāsvielu un pētīja, cik tālu tā nonāk pa barības vadu. Tad arī konstatēja paplašinājumu. Barības vads jau bija gandrīz aizaudzis,» atceras suņa saimniece. Sākumā uzstādītas daudz un dažādas diagnozes, kamēr nonākuši līdz īstajai. Suns potēts, vests uz sistēmām, dotas tabletes, lai cīnītos ar iekaisumu.
Remu nevarēja nolikt vertikāli – uz pakaļkājām šādi suņi bieži vien ir garāki par cilvēkiem, turklāt ļoti spēcīgi – ja brīvprātīgi dzīvnieks kaut ko nepiekritīs darīt, ar spēku nepiespiedīsi. Risinājums rasts, noliekot šķidro barību uz paaugstinājuma, lai suns ēstu stāvus. Kopš 2014. gada jūnija pagājuši gandrīz divi gadi. Remai ir paveicies – kucīte atkal ir spēcīga, aktīva un spēj ar slimību sadzīvot. «Tomēr gribētos zināt, kas tas ir un kā no tā izvairīties,» teic V. Puža.
Vaino konkrētu zīmolu
Līdzšinējā slimības cēloņu izpētē noskaidrota slimības uzliesmojuma saistība ar vienu konkrētu sausās barības zīmolu, ko saņēmuši
95 procenti saslimušo un mirušo dzīvnieku, un tas ir uzņēmuma «Tukuma straume» ražotais «Dogo», uzsver Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) pārstāvji. Starptautiskā praksē šādos gadījumos lieto terminu «food related» jeb «food associated disease», proti – ar barību saistīta saslimšana. Pastāv starptautiskās prakses vadlīnijas tam, kā šādā situācijā jārīkojas iestādēm.
«Suņus barojām ne tikai ar «Dogo» sauso barību, bet arī ar putrām un citiem našķiem. Sauso barību izmantojām tāpēc, ka tur bija uzrādītas minerālvielas un vitamīni, ko suņiem vajag, bet putrām tos pievienot nevarēja,» stāsta T. Lipska-Duklava.
«No sausās lietojām tikai «Dogo». Ar patriotismu – savējie, Latvijas ražotāji, sabalansēta pārtika,» atceras V. Puža.
Bauskas veterinārārste Līga Truntika atzīst, ka lielākoties suņi ar šādu diagnozi ir lietojuši «Dogo» pārtiku. Tas gan bieži esot izskaidrojams ar to, ka tā ir viena no lētākajām pārtikām, tāpēc populāra. «Zinu saimniecību, kur saslima divi suņi, bet saimnieks nekad viņiem nebija devis «Dogo»,» stāsta L. Truntika. Viņa teic, ka «Dogo» pirms vairākiem gadiem uzlabojis pārtikas sastāvu, tad arī sākušās saslimšanas. Tiešas norādes, ka kaut kas uzlabotajā pārtikā kļuvis par iemeslu slimības attīstībai, nevienam nav. T. Lipska-Duklava vienīgi norāda, ka jaunajā barībā parādījušās papildu E vielas, kuras uz iepriekšējiem iepakojumiem nebija uzrādītas.
Saistību neatrod
Neviena pārbaude vai produkcijas analīze pašlaik nav atradusi iespējamos slimības iemeslus. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere informē – neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ražo pārtiku cilvēkiem vai barību suņiem, produktam jābūt drošam, ar nemainīgiem nekaitīguma un kvalitātes rādītājiem ražotāja norādītā derīguma termiņa laikā. Par to ir atbildīgs tikai pats ražošanas uzņēmums. Savukārt PVD kā uzraudzības iestādes kompetence ir pārbaudīt, vai saražotā barība atbilst Eiropas Savienībā noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem, paša uzņēmuma definētajiem kritērijiem un vai barība ir atbilstīgi marķēta, lai patērētājs saņemtu pienācīgu informāciju par barības sastāvu.
«Pārtikas un veterinārais dienests 2015. gadā uzņēmumu «Tukuma straume» ir pārbaudījis 15 reizes. Pārbaudēs nav konstatētas neatbilstības, kas varētu ietekmēt uzņēmuma ražotās dzīvnieku barības nekaitīgumu un kvalitāti,» informē I. Meistere. 2015. gadā PVD ņēmis astoņus barības paraugus, nosūtot tos laboratoriskajiem izmeklējumiem pēc 44 rādītājiem. Pārbaudīta barības atbilstība nekaitīguma kritērijiem – smago metālu saturs, pesticīdu saturs, dioksīnu un polihlorbifenīlu saturs, botulīna toksīna klātbūtne, tās mikrobioloģiskais piesārņojums – salmonellu ģints baktērijas, enterobaktērijas, anaerobā mikroflora, kopējais mikroorganismu skaits, salikto mikroelementu grupai piederošo barības piedevu saturs – varš un cinks, kā arī barības marķējumā norādīto analītisko rādītāju atbilstība to faktiskajam saturam barībā – kopproteīns, kokšķiedra, kopeļļas un tauki, kalcijs.
«Jāteic, ka neviens no laboratorijas saņemtais testēšanas pārskats neliecināja par to, ka barība varētu būt kaitīga dzīvniekiem. PVD uzņēmumu «Tukuma straume» arī šogad uzraudzīs pastiprināti, tostarp rīkojot laboratoriskos izmeklējumus uzņēmumā ražotajai barībai un tās izejvielām,» informē
I. Meistere.
Pētījumu pārtrauc
Zemkopības ministrija (ZM) 2015. gadā sāka suņu barības vada saslimšanas cēloņu izpēti. Projektā jau ieguldīti 47 000 eiro. Taču nu pētījums apturēts ar pamatojumu, ka ZM rīcībā nav finansējuma, lai to turpinātu.
«Informējam, ka līdzšinējie suņu barības pētnieki Ilzes Matīsas van Houtanas vadībā ir atteikušies no turpmākās sadarbības, kā iemeslu minot neizpildāmus līguma nosacījumus – pētījumu kvalitātes un ētikas kritēriji, sasniedzamie rezultāti, pētījuma rezultātu nodošanas kārtība un citi līguma jautājumi,» informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.
ZM lūgusi Eiropas Komisijas atbildīgajiem ekspertiem padomu, vai ir nepieciešami vēl citi suņu barības sastāvdaļu izmeklējumi, lai pārliecinātos par barības nekaitīgumu. Jau pašlaik pirmajā pētījuma etapā notikušas vairāk nekā 600 analīzes, kas ietver gan barības izmeklējumus, gan dzīvnieku klīnisko materiālu.
Turpina tirgot
Daudzi veterinārārsti uzskata, ka no pārbaudošo iestāžu puses tās ir tikai atrunas un patiesībā problēmu nevēlas izmeklēt. «Pētnieki otro mēnesi nesaņem ZM atbildes uz oficiālajās vēstulēs konkrēti uzdotiem jautājumiem, lai varētu turpināt izpēti. Nekas nenotiek kopš gada nogales. Piekritīšu – ierēdņi sabiedrību maldina ar ļoti pārliecinošām sejas izteiksmēm par to, ka pētnieki it kā grib padarīt ražotāju par vainīgu, nemeklējot cēloņus nekur citur, kā tikai barībā. Nekompetence, politiskā un finansiālā atkarība, kā redzam, ir vairāku valsts iestāžu pavadoņi,» sašutusi ir LVB mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Lita Konopore. LVB dalībnieki sāk apspriest pašu iespējas finansēt pētījumu.
Aicinājumu atturēties no «Dogo» barības izmantošanas publicējusi Latvijas Kinoloģijas federācija (LKF). «Līdzīga «megaesophagus» gadījumu skaita palielināšanās pašlaik nav konstatēta nevienā citā valstī. Barība ir sertificēta, taču ne PVD, ne speciālisti nedod 100% garantiju tam, ka cēlonis nav konkrētā barība. Mēs esam atbildīgi par tiem, par kuriem rūpējamies un kuri mums sniedz pretī tik daudz mīlestības un uzticības. Ņemot vērā situācijas nopietnību, kamēr nav pilnībā pabeigti pētījumi, lūdzam atturēties savus suņus barot ar «Dogo», kā arī katrā reizē, kad jūsu mīlulim ir parādījušās gremošanas problēmas, doties pie veterinārārstiem un reģistrēt šos gadījumus,» teikts LKF aicinājumā.
Par labu «Dogo» barības nekaitīgumam runā tas, ka to tirgo arī kaimiņvalstīs, bet tur statistika par šādu saslimšanu klusē. Tomēr veterinārārsti uzsver, ka ražošanu vajadzēja apturēt kaut vai uz aizdomu pamata. «Kad vienā «Snickers» batoniņā kaut ko atrada, atsauca visu partiju. Te 94 procentos gadījumu suņi ēda «Dogo», bet nav nekādas reakcijas,» saka veterinārārsts Jānis Bite. Viņš uzsver, ka manījis veikalos šo barību iepakotu stiklšķiedras maisos, ar nelielu informāciju par ražotāju. Dakteris atzīst, ka nesaprot tirgotājus, kas turpina izplatīt šo pārtiku.
Par saslimšanu neziņo
Saslimušo suņu saimniekiem ir pretenzijas pret veterinārārsti Aelitu Baumani, kura kopā ar «Tukuma straumes» pārstāvjiem ierodas apskatīt saslimušos suņus.
«Savā uzņēmumā barību piedāvājām – pasūtinām gan sev, gan pircējiem. Kad uzzinājām par suņu saslimšanu, sazinājāmies ar kontaktpersonu Juri Āboliņu un prasījām, vai barību nevar paņemt atpakaļ. Viņš atsūtīja uzņēmuma laboratorijas vadītāju Sandru Kūlu un vetārsti Aelitu Baumani,» atceras T. Lipska-Duklava. Dakteres nostāja baušķenieci satrieca – izrādās, sunim esot sirdskaite, nevis barības vada paplašinājums. Esot jādod mildronāts, un suns jāattārpo. Šāds paziņojums izskanēja, neskatoties uz to, ka I. Apšāne un J. Bite jau pirms tam bija atzinuši – rentgena uzņēmumā redzams barības vada paplašinājums.
«Sirds bija palielināta, jo suns jau mēnesi cīnījās par savu dzīvību, bet Aelita Baumane mūs nosauca par meļiem. Izbrīna ražotāju attiek-
sme – nosaukt visus par meļiem, par apmelotājiem, nevis meklēt, kas notiek. Nekas cits mūs, suņu saimniekus, kopā nesaista, izņemot barību, ko pirkām saviem mīluļiem,» sašutusi ir T. Lipska-Duklava. Baušķeniece Veterinārārstu ētikas komisijā iesniegusi sūdzību par A. Baumanes rīcību. Ētikas komisijas sēde notiks aprīļa beigās.
Pašlaik izveidojusies cilvēku grupa, kas pieprasa turpināt pētījumus un risināt problēmu. «Cenšamies, lai par to uzzina arī cilvēki, kas nelieto internetu un neskatās ziņas,» stāsta T. Lipska-Duklava.
Veterinārārsts Jānis Bite uzsver, ka lielākoties laucinieki tomēr izvēlas suņus neārstēt un slimības gadījumus nereģistrēt. Lai aizvestu uz rentgenu un ārstētu, nepieciešami finanšu līdzekļi, un daudziem to nav. Aizvadītajā nedēļā piezvanījis saimnieks, kam saslimšanas pazīmes ir visiem trijiem lauku sētas suņiem. «Slimībai parādās jaunas komplikācijas – tā skar centrālo nervu sistēmu. Tā tas bija gadījumā ar suni, kam paralizēja pakaļkājas,» skaidro J. Bite. Viņš uzsver, ka suņu saimniekiem jāzina visi jaunumi par šo saslimšanu.
Suņi ir gaļēdāji
Veterinārārsti aicina suņu saimniekus pievērst lielāku uzmanību tam, kādu barību suņiem dod, viņu vidū arī baušķenieks Raivo Mūrnieks, kurš pašlaik strādā Somijā.
«Kombinētā suņu barība iedalāma vairākos līmeņos – profesionālā kombinētā barība, pusprofesionālā kombinētā barība un tirgus kombinētā barība. Varam uzreiz iedalīt pēc kaitīguma pakāpes. Sausā kombinētā barība nav dabisks uztura produkts suņiem un kaķiem, arī daudzi suņu konservi,» uzskata R. Mūrnieks. Viņš teic, ka jāpievērš uzmanība ne tikai «Dogo», bet gan visām kombinētajām barībām. Veterinārārsts iesaka dzīvnieku saimniekiem ar kritisku aci palasīt to, kas ir sauso kombinēto barību un konservu sastāvā.
Somijā pieredzējušais speciālists sešu gadu laikā izdarījis 3400 rentgena uzņēmumu, kam iemesls ir daudz suņu slimību – gan audzēji, gan aizcietējumi. Atzinums – sausās barības dara daudz posta suņiem. «Pēc manām domām, jāvēršas ne tikai pret «Dogo» sauso barību, bet pret visu industriju kopumā! Suns ir radīts ēst gaļu, nevis graudus,» saka veterinārārsts.
Viņš atzīst, ka suņi un kaķi nav aizsargāti arī Somijā, jo slims suns vai kaķis ir «produkts», kas vajadzīgs farmācijas industrijai. «Vēl vairāk cieš kaķi, jo viņu organisms ir paredzēts tikai gaļas ēšanai,» uzsver R. Mūrnieks. Šim viedoklim piekrīt I. Apšāne, secinot – īpaši laucinieku vidū atgriežas ieradums barot dzīvniekus ar pašu vārītu barību.
RAŽOTĀJA VIEDOKLIS
Aivars Podnieks, a/s «Tukuma straume» valdes priekšsēdētājs:
– Mēs jūtam līdzi ikvienam saimniekam, kura suni ir skārusi šī slimība. Noteikti mudinām ikvienu reģistrēt šos gadījumus Latvijas Veterinārārstu biedrības mājaslapā, lai tos varētu izpētīt.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» un pētnieku grupa kopš 2015. gada jūnija līdz decembrim veica pētījumu, lai noskaidrotu šīs slimības izplatības cēloņus. Pēc visām pārbaudēm skaidrs ir viens, ka līdz šim barībā nav atklātas vielas, kas varētu izraisīt slimības. Arī mēs kā uzņēmums esam pārbaudījuši barību uz dažādām vielām, un visas analīzes uzrāda, ka rādītāji ir atbilstīgi ES normām, arī Pārtikas un veterinārais dienests ir atzinis, ka barība atbilst Eiropas Savienības normām.
Šī ir sarežģīta situācija vairākām pusēm, tai skaitā arī mums kā Latvijas ražotājam, jo esam nonākuši ķīlnieku lomā. No vienas puses, mūsu rīcībā ir daudzi analīžu un pārbaužu rezultāti, kas apliecina, ka barība ir kvalitatīva un atbilst normām, taču, no otras puses, – publiski aizvien tiek izteiktas bažas, ka barība varētu būt vainojama saslimšanā, lai gan to izmeklējumi nepierāda. Jāpiebilst, ka arī starptautiski šī slimība netiek saistīta ar barību.
No 2014. gada aprīļa līdz 2016. gada 22. martam, tātad pēdējos divos gados, Latvijas Veterinārārstu biedrība ir konstatējusi 188 saslimšanas gadījumus, pēc Latvijas Veterinārārstu biedrības datiem, divu gadu laikā miruši vai eitanāzēti 38 suņi, bet atbildes, kas izraisa slimību, nav.
Gan suņu veselības labad, gan uzņēmuma reputācijas dēļ mēs noteikti atbalstām arī turpmāko pētījumu veikšanu, lai noskaidrotu patiesos saslimšanas cēloņus. Dažādos veidos esam piedāvājuši finansiālu atbalstu, lai šo pētījumu suņu labad paveiktu iespējami ātrāk.
Par mūsu ražotās barības kvalitāti esam pārliecināti – tā atbilst visām ES normām un nekaitīguma kritērijiem. Rūpnīcā visa ražošana notiek automatizēti, ir ieviesta HACCAP kvalitātes paškontroles sistēma, visos nozīmīgajos ražošanas posmos notiek pārbaudes. 2015. gadā uzņēmums saņēma ražošanas kvalitātes sertifikātu ISO9001. Tie nav tikai dokumenti, tās ir darbības, ko uzņēmums ievēro katru dienu, lai būtu pārliecināts par ražotās barības kvalitāti.
Uzņēmuma laboratorija pārbauda katru saņemto izejvielu partiju, kontrolē kvalitāti būtiskākajos ražošanas procesa punktos un pārbauda gatavo barību. Tos kvalitātes radītājus, ko nepārbauda uzņēmuma laboratorijā, kontrolē PVD NDC laboratorijā, LU Bioloģijas institūtā Salaspilī, LLU Agronomijas zinātņu laboratorijā. Specializētā laboratorijā Beļģijā notiek visu barības ražošanā izmantojamo izejvielu kvalitātes kontrole.
Ja suņu īpašniekiem ir kādi jautājumi par barību, mēs aicinām viņus sazināties ar uzņēmumu.
UZZIŅAI
Pazīmes slimībai «megaesophagus»:
dzīvnieks sāk atgrūst pārtiku;
rīstās, it kā būtu klepus, it kā kaut kas kaklā ieķēries;
atklepo gļotas, nesagremotu barību;
ja, pārbaudot ar Ph indikatoru, atgrūstās barības vide ir skāba, tad tā ir bijusi kuņģī, ja nav skāba – atgrūsta no barības vada;
dzīvniekam pazūd balss, un reizēm tā ir vienīgā sākuma pazīme šādai slimībai.
Plašāka informācija par šo slimību un ar to saistītiem gadījumiem Latvijā atrodama facebook.com lapā «Latvia Megaesophagus». Latvijas Veterinārārstu biedrības mājaslapā lvb.lv ir anketa, kuru aicināti aizpildīt saslimušo suņu saimnieki.
