Esmu sakrājusi vērojumus, kāda Vecsaules pagastā ir attieksme pret iedzīvotājiem kritiskās un ne tik kritiskās situācijās. Pastāstīšu par dažiem gadījumiem.
Palīdzība no… Zviedrijas
Rīts šī gada 5. jūlijā manās mājās Vecsaules pagasta «Rausīšos» sākās kā parasti. Pusdienas laikā ap pulksten 12, atverot durvis uz koridoriņu, kur atradās elektrības skapis vēl no padomju laikiem, nāsīs iesitās deguma smaka, bet dūmi nekūpēja, arī no sadales skapja, kas atradās ārpus mājas, ne. Tūlīt zvanīju uz 404 elektrības piegādātājiem, izskaidroju situāciju un lūdzu padomu, ko darīt. Atbilde bija – meklējiet elektriķi!
Smaka kļuva asāka, uztraukums pieauga. Zvanīju uz pagastmāju. Telefons klusēja, kā jau pusdienas laikā. Atradu otru pagasta numuru, biju sazvanījusi pārvaldnieci. Viņa atbildēja, ka esot atvaļinājumā. Sapratu, ka palīdzību nav vērts gaidīt. Atcerējos kādu cilvēku, kam varētu piezvanīt. Viņš ieteica nekavējoties zvanīt uz 112 – palīdzības dienestu.
Pēc 15 minūtēm pie mājas pieripoja ugunsdzēsēju mašīna, koridorā ienāca smaidīgi puiši un… atslēdza elektrību. Pēc brīža bija klāt arī ātrā palīdzība, jo tā tam esot jābūt. Protams, pajautāju skaistajiem puišiem, ko darīt tālāk. Atbilde – meklējiet elektriķi! Bet kur? Iedodiet kaut vienu telefona numuru. Tika izteiktas daudzas versijas, puiši un arī ātrās palīdzības meitenes centās man palīdzēt, kaut kur piezvanīja un paziņoja, ka 24 stundu laikā tiks sniegta palīdzība.
Meklēju drapes, jo sirds apvidū jutu sāpes, rokas trīcēja, bet zināju, ka esmu pasargāta no nelaimes, kas varēja notikt. Nepaspēju zāles iedzert, kad atskanēja zvans, un krievu valodā man tika pateikts, lai ielaižu cilvēku, kas man palīdzēs. Priekam nebija robežu – beidzot! Atvēru durvis un aicināju cilvēku iekšā. Bet viņš stāvēja uz ceļa blakus mašīnai un nenāca. Uzsaucu skaļāk, lai taču nāk. Kad vedināju viņu telpā, kur atradās elektrības skapis, viņa sacītais mani šokēja: «Kundze, mēs nedrīkstam ienākt jūsu mājā darba laikā, tas jau skaitās noziegums.» Sarunu turpinājām aiz durvīm. Vīrietis man paskaidroja, ka viņi atbildot par notikušo tikai līdz sadales skapim un ka viņš man palīdzēt nevarot! Noplātīju rokas, jo atbildi jau nojautu – meklējiet elektriķi!
Jutos kā nevienam nevajadzīga, sapratu, ka Latvijā ir nospļauties par cilvēku, tikai dažos vēl palikusi mīlestība, sapratne, cieņa pret vecāku cilvēku. Zvanīju dēlam, kurš tobrīd atradās Zviedrijā. Palīdzēja. Sameklēja elektriķi Latvijā, kas atrada un izlaboja vadu vainu elektrības skapī. Galvenais vads, kas pienāca no sadales skapja, kusa, un jebkurā brīdī varēja notikt nelaime.
Mācīties mīlēt cilvēkus
Teiciens «Meklējiet elektriķi» manā galvā skanēs mūžīgi. Saistībā ar šo notikumu man ir daži jautājumi pagasta pārvaldniecei: kāpēc pagastā nav elektriķa, pie kura vērsties? Ja tāds nav paredzēts, kam zvanīt? Parastā atbilde – nezinām, Bauskas novada dome visu kārto – mūs neapmierina.
Bija gadījums, kad man vajadzēja palīdzēt kādam vecam cilvēkam atvest speciālu gultu ar paceļamām malām, ko laipni piedāvāja slimnīca, bet aizvest nevarot. Zvanu pagastam, jo ne reizi vien tas ir palīdzējis. Pagasta pārvaldniece man atbildēja – meklējiet transportu!
Kaut gan jau divus gadus neesmu Sveķu kapsētas pārzine, pie manis atbrauc vai zvana aizgājēju tuvinieki. Kāpēc gan pārvaldniece neseko līdzi, kas notiek pagastā, ja apbedīšanas birojā joprojām reģistrēts mans kā kapsētas pārzines telefona numurs? Cits stāsts būtu par to, kādā situācijā atrodas jau pieminētā Sveķu kapsēta – nav ūdens, nav atkritumu konteinera. Zaķu kapsētā gan vairs nevienu neglabā, bet turp brauc vecāka gada gājuma cilvēki. Taču ceļš uz viņu tuvinieku atdusas vietu aizarts, taciņa, vārti aizauguši.
Svētki nāk un iet, bet mums ir jāskatās šodienai acīs. Un, kamēr mēs gribēsim saņemt tikai naudu, neko nedarot, nekas nemainīsies. Sava pagasta pārvaldniecei novēlu – iemācīties mīlēt cilvēkus, jo tikai tad varēs saprast viņu vēlmes!
Skaidrojums no pagasta pārvaldes
«Bauskas Dzīve» nosūtīja A. Dravnieces jautājumus Vecsaules pagasta pārvaldes vadītājai Līgai Vasiļauskai. Lūk, viņas atbildes:
«Vecsaules pagasta pārvaldē nav amata vienības elektriķis. Iestāde, ja ir šāda nepieciešamība, tās vajadzībām slēdz pakalpojuma līgumu par šādu pakalpojumu veikšanu, ievērojot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus. Kā arī norādu, ka katram iedzīvotājam brīvā tirgus apstākļos ir tiesības izvēlēties savām vēlmēm un rocībai atbilstošu elektriķi un pagasta pārvalde šajā gadījumā nereklamē nevienu uzņēmumu.
Sveķu kapsēta pieder Vecsaules ev. lut. draudzei, un draudzes kompetencē ir izvēlēties kapu pārziņa pienākumu veicējus. Manuprāt, persona pati var piezvanīt uz tikai viņai zināmo apbedīšanas biroju, kurā šis numurs ir reģistrēts, un lūgt to nomainīt.»
