Bauskas dabas draugos iezadzies liels nemiers par projektu, kas pārveidos mums tik ierasto Mēmeles tecējumu.
Bauskas dabas draugos iezadzies liels nemiers par projektu, kas pārveidos mums tik ierasto Mēmeles tecējumu. Interešu grupas izvēlējušās ieceri – «uzlikt iemauktus» Zemgales krāšņākajai rotai – Mēmelei.
Hidroelektrostacijas (HES) kaskādes celtniecība Bauskā līdz nepazīšanai pārveidos pilsētas seju. Nebēdīgā čalošana, ar ko Mēmele sagaida katru dabai atvērtu cilvēku, varētu palikt tālā pagātnē, kā katra latvieša atmiņu pasaulē saglabājies Daugavas Staburags. Trūkst vārdu, lai aprakstītu to krāšņo dāvanu, ar ko mūs, baušķeniekus, daba ir apveltījusi, piešķirot šo straujo upju jostu, kas apvij mūsu pilsētu. Tāds unikāls dabas veidojums – trīs lielu upju satekas ar pili centrā –, šķiet, nav nekur pasaulē. Tikai ikdienas steiga un rutīna aizmiglo mums acis, un mēs to neredzam. Kā citādi lai izskaidro faktu, ka kaut kādas iedomātas «uzņēmējdarbības atbalstīšanas dēļ» mūsu pašu ievēlētie varasvīri grib uzlikt uz «elektrības altāra» Bauskas un visas Zemgales rotu. Vai naudas kāre kārtējo reizi nomāks veselo saprātu?
Pašlaik, kad notiek HES celtniecības publiskā apspriešana, vēl daudz var darīt. Visiem HES celtniecības pretiniekiem nepieciešams parādīt savu noliedzošo attieksmi. Bauskas pilsētas Domes telpās vēl var pagūt izteikt savu vērtējumu pret HES celtniecības projektu. Ja sabiedriskā doma nebūs pietiekami skaļa, tad mēs ieiesim jaunajā gadu tūkstotī ar tādu ekoloģiskās kļūdas bagāžu, ka nākamās paaudzes mūs vēl ilgi vainos inertumā un gluži vienkārši – muļķībā.
Mēmeles upes dabiskais tecējums ir vērtība! Ja ir vienalga, ka gruntsūdeņi slīcinās mūsu zemes, ledus gabali spiedīsies pa logiem iekšā, gribam peldēties sastāvējušā ūdenī un vimbas, Bauskai raksturīgākās zivis, par dārgu naudu pirkt Rīgas centrāltirgū, tad pašlaik klusēt un neko nedarīt ir pareizākais ceļš. Pēc tam, kad, maksādami dubulto elektroenerģijas tarifu, būsim piepildījuši uzņēmīgo HES darboņu kabatas, varēsim gremdēties nostalģiskās atmiņās par Mēmeles straujupes dolomīta sēkļiem, kas gludi kā galda virsmas, par vareno ledus iešanu, kas ik pavasari ar palu ūdeņiem iztīra upes gultni. Makšķernieki sapņos vēl kabinās vimbas un sapalus uz āķiem. Stāvot uz Mēmeles tilta pie Skaistkalnes vai Brunavas, tēvs dēlam varēs parādīt, kur kādreiz nārsta dejās pulcējās vimbu bari un pirms Jāņiem sēkļu galos ar lielu troksni barojās sapali un ālanti.
Ticiet man, tā patiešām var būt realitāte! Ja ļauj brīvi rīkoties HES būvēt gribētājiem, tad uz abām Latvijas lielākajām zemieņu upēm – Mūsas un Mēmeles – tiks uzceltas četras HES, kas pārvērtīs šīs upes par ūdenskrātuvēm.
Negribētos jaunā gadu tūkstoša lielo cerību laikā vairot pesimismu, bet realitāte ir tāda, ka vienīgi sabiedriskā doma varētu apturēt šo liela mēroga ekoloģisku muļķību, kas saucas – mazo HES būvniecība uz lielajām upēm.
