70 gadu jubileju svin sviteniece Sarmīte Lebede.
Gandrīz pusgadsimtu Rundāles novada Svitenē dzīvo šīs nedēļas jubilāre Sarmīte Lebede. Rīt viņai aprit 70 gadu, bet kādus pārsteigumus šī diena nesīs, viņa vēl nezinot.
Vitamīni no smiekliem
Sarmīte laikrakstu «Bauskas Dzīve» sagaida savu māju «Dzelmes» virtuvē un stāsta, ka šis ķēķis ir viņas mīļākā vieta, kur neskaitāmas stundas aizrit, darbojoties pie katliem un minot krustvārdu mīklas pie galda. Jubilāre ir azartiska. Nereti mīklas nosūta konkursiem. Ir veicies ar laimestiem. Reiz televīzijas veiksmes spēlē «Zelta drudzis» vinnējusi vairāk nekā 1000 latu.
Gaviļniece atklāj, ka svētki viņai patīk, jo tad ģimene sanāk kopā – tikai paši tuvākie ar otrajām pusītēm ir ap trīsdesmit. Tad notiek izālēšanās, ir jautrība, sarunas un vitamīni no smiekliem tiek uzņemti nedēļai. Parasti, gaidot ciemiņus, Sarmīte klāj bagātīgu galdu, bet šogad bērni noteikuši – nekādu katlu! Rīt ciemos sabrauks mīļie, bet, ko darīs, – nezina, atzīst jubilāre.
Sarmītei Dievs ir devis piecas meitas – Gunitu, Daigu, Lindu, Lieni un Agnesi. «Man ir ļoti laimējies ar bērniem, znotiem, 11 maz-bērniem un diviem mazmazbērniem,» secina jubilāre. Kuplā ģimene ir Sarmītes lielākais dzīves ieguvums. Viņa smej, ka meitas ir vesels komplekts, kas piedāvā pilnīgu servisu: viena ir mediķe, otra – biteniece, trešā – pavāre, ceturtā – friziere un jaunākā – šuvēja.
Vīru izzīlē kārtīs
Jubilāres dzimtā puse ir Dobele. Ģimenē bijusi vienīgais bērns, tāpēc augot nebija, ar ko spēlēties. Mamma bijusi stingra, un Sarmīte nereti saņēmusi brāzienu, ka pārāk ilgi palikusi ārā, rotaļādamās ar kaimiņu bērniem. Tad jubilāre pati sev nosolījusies, ka viņai būs vismaz trīs bērni.
Sarmīte 1963. gadā absolvēja Dobeles 1. vidusskolu, nolēma universitātē studēt filoloģiju. Pēc otrā iestājeksāmena braukusi mājās un avarējusi mikroautobusā, un ar smadzeņu satricinājumu nonākusi slimnīcā. Pārējos eksāmenus nokārtot nepaspējusi. Gadu nostrādājusi Ukru pamatskolā Dobeles rajonā, līdz varējusi pārkāpt universitātes slieksni no jauna.
Saikne ar skolu nezuda. Vēlāk par pionieru vadītāju un latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāja Lielsesavā un Rudbāržos. Vīrs 1972. gadā aizvilināja jauno ģimeni uz savu dzimto pusi – Sviteni. Līdz kamēr piedzima trešā meitiņa, Sarmīte strādāja Svitenes skolā. Pēc desmit gadu kopdzīves vīrs traģiski gāja bojā, un dzīve bija jāveido no jauna. Satikšanos ar otro vīru Jāni viņai pareģoja zīlniece, kura palīdzēja krāsot māju. Viss notika, kā rādīja kārtis, – atnāca mājās vīrietis, apsēdās galda galā, un bija īstais. Toreiz ciemos bija atbraucis māsīcas vīrs, un Jānis viņam bija līdzi. Kopā aizvadīti jau 33 gadi.
Aizmirst kaites
Sarmīte ir enerģiska un dzīvespriecīga. Viņa neslēpj, ka tādu garu palīdz uzturēt kuplais skaits mazbērnu, kuriem jāspēj lēkt līdzi. Pašlaik jubilāre rūpējas par saimniecību, rudenī ada. Studējot filoloģiju, iemīlēja grāmatas, tāpēc nevienu vakaru nevar aiziet gulēt bez lasāmvielas.
Viņa uzskata, ka pensionāriem nav jāsēž mājās. Pirms dažiem gadiem Sarmīte bija viena no seniorēm, kura atbalstīja biedrības «Sudrabupe» izveidi. Kopš tā laika 18 dalībnieku – biedrības kodols – turas kopā. «Kad tiekamies, aizmirstas visas kaites. Kopā ir interesanti, braucam ekskursijās, rīkojam pasākumus, draudzējamies ar senioriem visā Latvijā,» stāsta Sarmīte.
Šodien Svitenē notiks Rundāles novada pensionāru balle. Jubilāre šādus pasākumus regulāri apmeklē kopā ar vīru Jāni. Viņa atklāj, ka vīrs bijis muzikants – saksofonists, abiem patīk izkustēties mūzikas ritmos, griezt valsi.
Gaviļniece ir apņūmusies sasniegt 90 gadu vecumu. Par veselību jubilāre vēl nesūdzas, un ideja nav neiespējama, jo, kā skaidro Sarmīte, viņas dzimtā trīs radi bijuši ilgdzīvotāji.
