Latvijas Republikas ministru prezidentam Guntaram Krastam Bauskas rajona Rundāles pagasta zemnieku prasības par graudu tirgus sakārtošanu.
Latvijas Republikas ministru prezidentam Guntaram Krastam Bauskas rajona Rundāles pagasta zemnieku prasības par graudu tirgus sakārtošanu.
Mūs neapmierina pašreizējā kārtība graudu tirgū. Līdz pat jaunās ražas vākšanai nav skaidrības par to, kā šoruden tiks iepirkts jaunais kūlums.
Kaut valdība dzirnavniekiem garantē bezprocentu aizdevumu graudu iepirkšanai, viņi joprojām ar zemniekiem slēdz līgumus tikai par graudu uzglabāšanu.
Zemnieki nezina, kad no viņiem tiks iepirkti graudi, par kādu cenu un kad viņi saņems kaut daļu naudas.
Visus noteikumus graudu tirgū diktē dzirnavnieki, nerēķinoties ar zemnieku interesēm un iespējām.
Mēs prasām:
1. Nodrošināt visu izaudzēto graudu pirkšanu, jo zemniekiem netika noteiktas kvotas, ne arī slēgti līgumi ar viņiem.
2. Nekavējoties noteikt minimālo graudu iepirkuma cenu, kurai jānodrošina ne tikai zemnieku izdzīvošana, bet arī zemnieku saimniecību atražošana.
Šī gada ražas iepirkšanai mēs iesakām šādas cenas:
• kvieši (ziemas, vasaras) 75 Ls/t (bez PVN),
• mieži 60 Ls/t (bez PVN).
Cenas katru gadu jāpārskata.
3. Mēneša laikā no graudu realizācijas dienas zemniekiem samaksāt 40 procentu naudas par pārdotajiem graudiem.
4. Aizliegt ievest graudus no ārvalstīm, iekams nav nopirkts viss Latvijā izaudzētais.
5. Izbeigt diskriminējošo graudu pieņemšanu pēc lipekļa daudzuma un kvalitātes. Ja nepieciešams, tad dzirnavniekiem, slēdzot līgumus ar zemniekiem, jāvienojas par attiecīgu šķirņu audzēšanu. Vajadzības gadījumā dzirnavniekiem atļaut ievest nepieciešamo cieto kviešu daudzumu Latvijā audzēto kviešu cepjamo īpašību uzlabošanai.
6. Visas attiecības starp dzirnavniekiem un zemniekiem jāregulē ar līgumu, kurš jāslēdz laikus pirms attiecīgās kultūras sējas.
Līguma teksts jāizstrādā Zemkopības ministrijai, iepriekš to publicējot presē, lai to varētu apspriest zemnieki.
7. Izbeigt nekorekto saimniecību dalīšanu lielajās un mazajās. Nepieļaut kādas atsevišķas saimniecību grupas atbalstīšanu. Jānodrošina godīga un stimulējoša konkurence, nevis saimniecību šķirošana grupās, kas izraisa naidīgas attiecības. Gadījumos, kad piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, no konkursa nedrīkst izslēgt mazās saimniecības, bet jādarbojas proporcionālai kvotu sistēmai.
Tāpat mēs uzskatām, ka taisnīgāk un efektīvāk ir subsidēt saražoto preču produkciju, izteiktu mēra vienībās. Šāda subsidēšana sekmēs ražošanas intensifikāciju pretēji saimniecību un hektāru subsidēšanai, kas mākslīgi var samazināt kādas saimniecību grupas konkurētspēju.
8. Šo prasību neievērošanas gadījumā mēs organizēsim protesta akcijas.
