Izskanējis 9. Senās mūzikas festivāls. Karogi sarullēti guļ plauktos. Vītnes un ziedu pušķi sen novītuši. Palikušas gaistošas lietas – redzes gleznas un skaņu atmiņas, Bauskas vasaras rotas.
Izskanējis 9. Senās mūzikas festivāls. Karogi sarullēti guļ plauktos. Vītnes un ziedu pušķi sen novītuši. Palikušas gaistošas lietas – redzes gleznas un skaņu atmiņas, Bauskas vasaras rotas.
Kopš pašiem festivāla pirmsākumiem par vienu no svarīgākajiem festivāla uzdevumiem kļuva baušķenieku iesaistīšana svētku organizēšanā un koncertu programmā. Kultūra pieaug tur, kur ir tās vērtību radītāji, lietotāji un kopēji. Bauska, tāpat kā Liepāja un Cēsis, var kļūt par vienu no Latvijas neformālajiem kultūras centriem. Bauskai ir visi materiālie dotumi par tādu kļūt – mūzikas skolas Bauskā un rajonā, Mākslas skola ar tās pasniedzējiem un audzēkņiem, Rundāles, Bauskas un Mežotnes pilis un tajās koncentrētais intelektuālais potenciāls, pilsētas muzejs un lietišķās mākslas studija, zāle ar lielisku akustiku Tautas namā, estrāde vasaras sarīkojumiem tik romantiskā vietā kā reti kur, savs Tūrisma informācijas centrs un Rīga gandrīz ar roku aizsniedzama – gan padoma meklējumiem, gan kā publika lielajiem vasaras pasākumiem.
Ko Bauskai devuši desmit gadi kopš pirmā festivāla? Vai kāds grauds ir kritis auglīgā zemē? Kā kopsim pirmos senās mūzikas asnus Bauskā un Vecumniekos?
Svētki beigušies, un jādomā par nākamajiem. Bauskas mūzikas skolas kora meitenes kopā ar skolotāju Ingrīdu Kalniņu sagatavojušas un festivālā nodziedājušas jau divas programmas. Skolotājai un meitenēm darba spara netrūkst, ar jauno programmu tiks galā pašas. Tomēr korim vajadzētu vienkāršus, 14. – 17. gadsimta mūzikas izpildīšanai piemērotus tērpus. Varbūt Bauskas uzņēmēji varētu par to parūpēties? Muzejs gādātu par pareiziem modeļiem, piegrieztnēm un atbilstošu audumu izvēli.
Vecumnieku koris «Via Stella» ir paraugs, kā pašu audzēta sēkla krīt pašu koptā zemē un briedina nākamos graudus. Tur pagasts un vecāki rūpējas par savu nākotni un uzticas pašu mājās augušam talantam. Šīs rūpes nav vieglas, taču, ceram, piepilda ne tikai bērnu, bet arī vecāku dzīvi.
Kopš festivālu sākuma Bauskas pilī brīvprātīgi darbojušies skolu jaunieši, piedalījušies pils uzkopšanā, dekorēšanā, apmeklētāju aprūpēšanā. tā gluži nemanot, kā rotaļājoties, guvuši priekšstatu par seniem gadu simtiem un tiem piederošiem mākslas stiliem, vēsturiskām personām un notikumiem, par vēsturi kā par procesu, nevis sastingušu faktu virkni. Jaunieši apguvuši prasmi kontaktēties ar nepazīstamiem cilvēkiem, atbildību par uzticēto, pienākuma apziņu, draudzīgu koleģialitāti un pāri visām lietām sapratuši, ka nav kauns kaut ko nezināt, kauns ir negribēt zināt. Nav kauns, ka mums kaut kā nav, kauns ir neko nedarīt, lai būtu.
Festivāla laikā pilī koncentrējas vai viss pilsētas kultūras resursu potenciāls – pilsētas muzejs, lietišķās mākslas studija, Tautas nama cilvēki, laikraksta reportieri, skolotāji no Mūzikas, Mākslas un vispārizglītojošām skolām. Bauskā ir garīgais spēks, kurš spējīgs darīt lielas lietas, sadarboties un nejaukt viduslaikus un agros jaunos laikus ar ugunsdzēsēju mašīnām un «čigānu baroniem», t. i., noturēt stilu, kas nebūt nav tik bieža parādība modē nākušo «viduslaiku dienu» rīkošanas praksē.
Baušķenieki tiek saukti par skaudīgiem un neizpalīdzīgiem. Salīdzinājumā ar vidzemniekiem mēs tiešām neesam nekādi jūsmotāji. Varbūt smagais Zemgales māls sirdi nocietinājis. No malas jau redzamāk. Tomēr, ja ir runa par festivālu un līdz ar to arī par Bauskas un rajona prestižu, sirdis un maki atveras. pils vienmēr ir starojusi ziedu krāšņumā un viesmīlībā. Ik gadu Bauskas uzņēmēji un privātpersonas viesu uzņemšanai ir atvēlējuši savus ražojumus un palīdzējuši, kā spējuši. Turklāt, ja 1999. gadā rajona Padome un pilsētas Dome nebūtu izteikušas gatavību finansiāli piedalīties festivāla rīkošanā, diez vai Senās mūzikas festivāls Bauskā vispār būtu atdzimis.
Veiksmīga izvērsusies Bauskas pils muzeja sadarbība ar Latvijas Koncertdirekciju. Viens no muzeja darbības virzieniem ir aktīvs darbs ar publiku, cenšoties apmeklētājus iesaistīt 15. – 17. gadsimta pils sadzīves tēla veidošanā. Rīkojot senās mūzikas festivālus, sakrīt un viena otru papildina pils un Koncertdirekcijas intereses. Muzejs veido svētku vidi un tēlu, direkcija – saturu. Koncertdirekcija vienojas ar māksliniekiem, veido festivālu programmu un sagādā «lauvas tiesu» finansējuma mākslinieku honorāriem, ceļa izdevumiem un uzturēšanās naudu. Viesmākslinieki ļauj apjaust muzicēšanas kvalitāti citur pasaulē un mūsējiem liek vairāk censties. Festivāli ir senās muzicēšanas veidu apgūšanas stimuls, tajos atskaņotā mūzika – gadsimtiem vētīta vērtība, savā ziņā mūsdienu muzicēšanas estētisko vērtību un tehniskās varēšanas mērs.
Kas Bauskai, mūsu rajonam no tādiem festivāliem? Mierīga un pašcieņas pilna apziņa, salīdzinoties ar citām pilsētām un rajoniem. Savstarpējas cieņas un drošības apziņa, jūtot līdzpilsoņu plecu atbildīgā brīdī. Apziņa, ka mēs varam to pašu, ko Rīga vai Amsterdama, ja tikai sasprindzināmies, domājam patstāvīgi un rīkojamies godīgi.
Bauskas pils muzeja darbinieki
