Daiga Spalva par mežsardzi strādā no 1992. gada. Vecumnieku mežniecības Misas apgaitā – kopš 2000. gada. Speciāliste beigusi Ogres meža tehnikumu, nule absolvējusi juridisko koledžu, iegūstot otrā līmeņa augstāko izglītību.
Daiga Spalva par mežsardzi strādā no 1992. gada. Vecumnieku mežniecības Misas apgaitā – kopš 2000. gada. Speciāliste beigusi Ogres meža tehnikumu, nule absolvējusi juridisko koledžu, iegūstot otrā līmeņa augstāko izglītību.
No saimniekiem par kontrolieriem
Daiga Spalva stāsta: “Vecos laikos bija interesantāk strādāt. Gatavojām cirsmu fondu, kas nozīmēja to iestigošanu un dastošanu. Apgaitā jutāmies kā saimnieki. Arī meži netika izcirsti tik lielā apjomā. Tagad nodarbojamies ar kontrolēšanu un raugāmies, vai tiek ievēroti normatīvie akti. Iegūtā juridiskā izglītība man jūtami atvieglo darbu.”
D. Spalvas pārraudzībā ir 113 meža īpašnieku. Cilvēki nāk konsultēties par meža izmantošanu un atjaunošanu. Saimnieki lūdz padomus galvenās cirtes cirsmu iestigošanā, kas tagad jādara pašiem. “Īpašnieki sapratuši, ka neesam viņu ienaidnieki, bet gan meža advokāti,” teic Daiga. Viņa ir ļoti pieejama meža īpašniekiem.
Zaļās rotas saimnieki Vecumnieku apkaimē pret mežu izturas apzinīgi, citāda attieksme ir meža izstrādātājiem no citiem reģioniem, kuriem galvenā rūpe ir koku nociršana un lietaskoku izvešana, nevajadzīgo materiālu pametot ciršanas vietā.
Zaļajā rotā jāinvestē
Perfekti sakārtoti, uzturēti un atjaunoti ir akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) valdījumā esošie meži. Tajos gūst arī par 100 kubikmetriem koksnes no hektāra vairāk nekā fizisko personu mežos. Izskaidrojums tam ir gluži vienkāršs – LVM īpašumā ir bijušo MRS meži, kuri tika kopti, savukārt fiziskās personas atguvušas mežus, kuri piederēja kopsaimniecībām. Tas pierāda, ka zaļajā rotā ir jāinvestē, uzskata D. Spalva. Tālab četrreiz gadā tiek rīkoti izglītojoši semināri meža īpašniekiem.
Seminārs Vecumnieku mežniecībā paredzēts 23. aprīlī. Interesenti aicināti pulcēties pie autoostas Vecumniekos plkst. 10. Mācību tēma – “Meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana”. Paredzēts, ka atbraukušie tiks iepazīstināti ar objektiem mežā.
D. Spalva atgādina meža īpašniekiem, ka līdz 1. februārim mežniecībā bija jāiesniedz pārskati par veiktām saimnieciskām darbībām. No jūlija līdz septembra beigām mežsargi inventarizē atjaunojamās platības – skaita izcirtumos mazos kociņus, pārbauda, vai tajos ir nepieciešamo sugu pārstāvji.
D. Spalvai ir 1987. gadā iegūta mednieka apliecība, taču medībās viņa neiet: “Esmu humānisma piekritēja. Jaunībā esmu nošāvusi vienu brieža govi. Man tās bija žēl.”
Mežsarga sapnis – lietaina vasara
Valsts meža dienesta darbinieki veic arī ugunsapsardzību. Kad citi cilvēki priecājas par sausu un karstu vasaru, mežsarga sapnis ir silts un lietains laiks, jo tad ugunsbīstamība mežā nav tik augsta. “Mums ir jāreaģē uz visiem dūmiem, ja ir aizdomas, ka tie ir meža tuvumā. Tādēļ lūgums iedzīvotājiem: ja vēlaties iekurt lielāku ugunskuru, informējiet tuvāko mežniecību. Arī kūlas dedzinātāji apgrūtina Valsts meža dienesta dzīvi, jo uguns mēdz pārmesties uz mežu, nodarot zaudējumus,” reizē stāsta un brīdina mežsardze.
