«Bauskas Dzīve» turpina publikāciju sēriju, kurā lasītājiem piedāvā Bauskas rajona pagastu ekonomisko raksturojumu un attīstības plānojumu. Šoreiz apskatām Mežotnes pagastu.
“Bauskas Dzīve” turpina publikāciju sēriju, kurā lasītājiem piedāvā Bauskas rajona pagastu ekonomisko raksturojumu un attīstības plānojumu. Šoreiz apskatām Mežotnes pagastu.
Tas atrodas Bauskas rajona rietumu daļā un robežojas ar Codes pagastu. Teritoriālās reformas 102 novadu modelis Mežotnes pagastu paredz pievienot Bauskas novadam.
Mežotnes vietvaras vadītāja Inese Dombrovska norāda, ka tiek vērtēta arī Codes, Mežotnes, Dāviņu un Vecsaules apvienošanās Codes novadā, tādējādi veidojot savu ekonomisko savienību. Pagasta iedzīvotāju viedokļi dalās – daži vēlas pievienoties Bauskai, citi par labāku atzīst Codes novadu.
Pulka saimniecību
Pagastā savu darbību izvērsušas 254 zemnieku saimniecības, no tām lielākās – “Kaigari”, “Krišjāņi”, “Naikas”, “Vismaņi” un “Priežmalas”. Aktīvi darbojas arī 422 piemājas saimniecības. Pašvaldības lauksaimniecības konsultante Anita Vismane stāsta, ka šogad mazās saimniecības ir iesniegušas 33 projektus saimniecību pārstrukturizācijai.
Zemnieku saimniecība “Krišjāņi” darbojas vairāk nekā desmit gadu. Tās saimniece Mirdza Ludiņa stāsta, ka pašai jau spēki sāk izsīkt, tāpēc nākotnē saimniecību plāno pārņemt dēls Modris. “Krišjāņu” pamatnodarbošanās ir graudkopība un piena lopkopība. Pašlaik saimniecība kopā ar nomāto apsaimnieko 150 hektāru zemes. Šogad “Krišjāņi” bija nodomājuši savām 50 raibaļām celt jaunu kūti. Finanšu resursus bija plānots ņemt no Eiropas piedāvātās naudas. Taču, visu rūpīgi apsverot, tomēr no šīs ieceres “Krišjāņi” atteicās, jo tāpat jau nasta ir Hipotēku bankas aizdevums, kas ņemts jaunas tehnikas iegādei. “Pagaidām saimniekošana ir ar plusa zīmi. Taču pietrūkst drosmes un uzņēmības paplašināties. Lai tas paliek jauno ziņā!” teic M. Ludiņa.
Optimismu nelolo
Savukārt zemnieku saimniecības “Naikas” īpašnieks Gundars Klinovičs nav liela optimisma pārņemts. Viņaprāt, saimniekot šajos laikos ir kļuvis grūtāk, arī nākotne nešķiet rozēm kaisīta. Saimniecībai šis ir 16. darbības gads. Kopā ar nomāto zemi saimnieks aprūpē 125 hektārus. “Naikas” galvenokārt izvērtušas piena lopkopību un graudkopību. Par šī gada ražai nelabvēlīgiem apstākļiem Gundars nesūdzas, jo, viņaprāt, raža padevusies gana laba. Varot sūkstīties tikai par tās kvalitāti, jo lielāko daļu nācies atdot lopbarībai.
Saimnieks kā galveno lauku problēmu min kvalificētu strādnieku trūkumu. Zemnieks akmeņus met lauksaimniecības skolu dārziņā. Tagadējos absolventus nevarot salīdzināt ar tiem, kas par lauku speciālistiem skolojušies pirms gadu desmitiem. “Naiku” saimnieks ir pārliecināts, ka lauksaimniecība Latvijā pakāpeniski tiek grauta. Viņš ir norūpējies arī par “veco” ES valstu un mūsu zemnieku nevienlīdzību. Viņaprāt, ja latviešu saimniekiem subsīdijas un atbalsta maksājumi būtu tādi paši kā citur Eiropā, arī mūsu lauku uzņēmēji strādniekiem varētu maksāt tikpat daudz kā Anglijā.
Lielākie nodevu maksātāji
Mežotnē ir sešas sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Lielākā nodokļu maksātāja ir SIA “Lielmežotne”. Tā pagastā darbojas jau desmito gadu un ir sasniegusi miljons latu apgrozījumu. Uzņēmumā strādā 40 algotu darbinieku, sezonas darbos tiek nodarbināti vēl 10 cilvēku. “Lielmežotne”, gluži tāpat kā zemnieku saimniecības, nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Apsaimniekojama zeme uzņēmumam ir sešos pagastos (ieskaitot Mežotni). Tās kopplatība sasniedz 2000 hektāru. Aptuveni 500 hektāru atvēlēti cukurbietēm, pārējie – graudaugiem un rapšiem. SIA “Lielmežotne” valdes loceklis Edgars Cielavs norāda, ka nākotnē domāts par apsaimniekojamās platības palielināšanu. Par pašlaik izdevīgāko E. Cielavs nosauc cukurbiešu audzēšanu, taču to ierobežo piešķirto kvotu apjoms. Tāpat nav skaidrs, kas ar šo nozari notiks nākotnē, tāpēc uzņēmuma īpašnieks pieļauj, ka turpmāk varētu attīstīt rapšu kultūru.
SIA “Lielmežotne” nodarbojas arī ar dižciltīgo Šarolē šķirnes liellopu audzēšanu. Ar tiem rūpestu neesot – šīs šķirnes lopiņi esot ļoti mierīgi un pacietīgi, ātri augot, neprasot īpašus turēšanas apstākļus un lieku uzmanību pat teļu atnešanās laikā.
Pašlaik uzņēmuma laukos ganās 200 ragaiņu. Turpmāk paredzēts gaļas lopu ganāmpulku samazināt un attīstīt piena lopkopību. No šiem lopiem tūlītēju ienākumus iegūt nevarot, turpretī, pārdodot pienu, nauda esot uzreiz. Tagad uzņēmumā ir 70 govju ganāmpulks, to plānots palielināt līdz 300 ragainēm. Šim mērķim tiek īstenots arī ES projekts “ES standartu sasniegšana”, un jau novembrī tiks sākta jaunas, modernas govju kūts būvniecība.
Attīstīs tūrismu
I. Dombrovska uzskata, ka pagastam ir iespējas veiksmīgi attīstīties. Tāpat kā vairums rajona vietvaru arī Mežotne ir iesaistījusies ūdenssaimniecības projektā, kura mērķis būs sakārtot un atjaunot ūdenssaimniecības sistēmu Strēlniekos, Mežotnē un Jumpravā.
Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides un lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un pilnveidi, pašvaldībā darbojas lauksaimniecības konsultants. Tā kā Mežotnes pagasts ir izteikts lauksaimniecisks pagasts, nākotnē noteikti daudz plašāk attīstīsies lauku tūrisma nozare, domā priekšsēdētāja. Pašlaik ir izveidota un darbojas viesu māja “Arāji”. nākotnē ir ieceres atjaunot “Garozas muižu”, kurā notiktu gan semināri, gan dažādi plenēri. Vēlmi iesaistīties tūrismā ir izteikušas vairākas saimniecības, gan ierīkojot peldvietas, dabas takas un dažādas atpūtas vietas.
***
Uzziņai
– Mežotnes pagasta kopējā platība ir 7532 hektāri: 5405,4 ha ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, 1387,4 ha aizņem meži, 2,1 ha – purvi.
– Pagastā ir 1925 pastāvīgu iedzīvotāju, kuru galvenā nodarbošanās ir lauksaimnieciskā ražošana.
– Bezdarba līmenis – 6,14%, bezdarbnieki – 73.
