Pašvaldības uzņēmums «Mežotne» savas pastāvēšanas laikā ir attīstījis netradicionālu darbības formu.
Pašvaldības uzņēmums «Mežotne» savas pastāvēšanas laikā ir attīstījis netradicionālu darbības formu.
Bez uzņēmuma pamatuzdevuma – nodrošināt iedzīvotājiem ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, siltumapgādi, ceļu uzturēšanu – tas darbojas vairākās palīgnozarēs, iegūstot apgrozāmos līdzekļus arī tehnikai un darbnīcām. Uzņēmuma pārziņā ir kokzāģētava, šogad 50 hektāru platībā tiek audzētas cukurbietes, apmēram 10 hektāros – labība.
«Pašvaldībai 1994. gadā savā pārziņā bija jāpārņem komunālā saimniecība. Uz kokzāģētavas bāzes, ko pašvaldībai pārdeva SIA «Lielmežotne», nodibināja pašvaldības uzņēmumu,» klāsta «Mežotnes» direktors A. Novickis.
Mērķis – stabila ražošana
«Kopš 1994. gada kokzāģētava, lai arī pamazām, bet attīstās. Peļņa, ko tā dod, ļauj zāģētavu uzturēt, lai saglabātu darba vietas, lai tā varētu attīstīties,» stāsta direktors.
A. Novickis skaidro, ka kokzāģētavas mērķis nav pelnīt līdzekļus, lai nokārtotu iedzīvotāju komunālo maksājumu parādus. Pretējā gadījumā ražotnei būs lemts «nogrimt». «Pašlaik iedzīvotāju parāds ir aptuveni seštūkstoš latu, uzņēmumam ir nodokļu parādi. Mūsu mērķis būs sasniegts, ja šeit, zāģētavā, nepārtraukti ritēs darbs,» norāda direktors.
«Komunālo pakalpojumu tarifi pagastā ir salīdzinoši augsti galvenokārt tādēļ, ka apkalpojamie objekti – Mežotnes centrs, Strēlnieks, Karogs – neatrodas vienkopus, iedzīvotāju skaits ir neliels,» piebilst A. Novickis.
Zāģētava «ievelk elpu»
Rit trešā nedēļa, kopš zāģētavā pārtraukta zāģmateriālu ražošana, jo trūkst izejmateriāla. Ar to uzņēmums, tāpat kā daudzi citi kokzāģētāji, ir rēķinājies. Oktobrī, kad sāksies jaunais mežsaimnieciskais gads un ar pilnu sparu atsāksies mežizstrāde, darbu zāģētavā no jauna iecerēts organizēt trīs maiņās.
Zāģētavas attīstībai ir ņemts kredīts. Drīz jāsāk darbināt kokmateriālu kalte, ko pašu spēkiem sāka būvēt šī gada sākumā. «Kamēr mums nav kaltes, neesam spējīgi maksāt par bērzu to summu, ko maksā «Latvijas finieris»,» skaidro A. Novickis. «Meklējot savu nišu, līdz šim pārstrādājam galvenokārt lapu kokus, bērzu. Ražošanas apjomi nav bijuši nekādi dižie – pavasara periodā eksportam saražojām vidēji ap 50 kubikmetru zāģmateriālu mēnesī.»
