Zinu, ka manam viedoklim pievienosies daudz sieviešu rajonā un arī visā valstī.
Zinu, ka manam viedoklim pievienosies daudz sieviešu rajonā un arī visā valstī. Arī policijas darbiniekiem ik dienu ir kāds izsaukums, lai nomierinātu, izšķirtu ģimenes strīdu, kura dēļ cietusi sieviete. Sasitumi uz ķermeņa, uz sejas ilgi rotā vājāko dzimumu, kamēr vaininieks par to bieži nesaņem nekādu sodu. Parasti dažas diennaktis vai tikai pārrunas ar tiesnesi ir viss soda mērs. Kaušanās ir kā narkotika – kas reiz roku iemēģinājis, dara to vēl un vēl ar lielāku azartu, pat bez īpaša iemesla.
Šāda problēma ir arī manas meitas ģimenē. Jau desmit gadu vēroju un ciešu līdzi viņai. Ir mums bijušas pārrunas, bet viss velti. Sišana sākās jau tad, kad meita gaidīja bērniņus. Gribējās saglabāt ģimeni, un meita piedeva reizi no reizes. Neviens no malas nevar iedomāties, ka šis vīrietis ir šāds varmāka. Viņš bieži iet uz skolu interesēties par bērnu sekmēm un uzvedību. It kā kārtīgs tēvs.
Taču mājās ir cita aina. Bērni vēro, kā tētis sit mammu, bļauj arī uz viņiem. Pirms mēneša meita ar bērniem pie manis meklēja glābiņu. Uz kakla bija “skaists” rotājums – sarkana svītra no auklas, ar kuru vīrs žņaudzis. Līgo vakarā atnāca raudādama ar sasistu seju un salauztu roku. Atkal piedeva un noticēja, ka tas neatkārtosies. Un nu atkal, stipri sasista, ir pie mammas. Lai arī cik žēl, ka izirst ģimene, esmu par šķiršanos un vairāk neļaušu meitai atgriezties. Ja jādzīvo ar tādu vīrieti, tad labāk vienai audzināt bērnus.
Mīļās sievietes, pacelsim arī mēs protesta zobenu! Neklusēsim, nekaunēsimies un publiskosim šo vīriešu vārdus! Varbūt kādam palīdzēsim laboties. Stāvošs ūdens līdz jūrai nenokļūst, tāpēc aicinu visas sievietes rakstīt mūsu valdībai priekšlikumus, lai izstrādā likumus, kas mūs pasargātu no vardarbības. Es jau to izdarīju, bet esmu tikai piliens. Lai mūs pamanītu, vajadzīga straume. Rakstīsim visas – gan cietušās, gan mammas un vecmāmiņas, kaimiņienes, draudzenes, ikviena, kurai rūp sievietes drošība, dzīvojot savā mājā, savā valstī brīvai un aizsargātai ar likumu. Tad arī dzims vairāk bērniņu, jo nebūs bail – kā es tikšu galā viena? Mūs sargās likums, kurš mums jāpieprasa mūsu ievēlētajai Saeimai!
M. A.
