Pusotru stundu ilgajā iestudējumā Dailes teātra kamerzālē skatītāji var vērot Kristīnes Nevarauskas un Ģirta Ķestera kopspēli.
Pusotru stundu ilgajā iestudējumā Dailes teātra kamerzālē skatītāji var vērot Kristīnes Nevarauskas un Ģirta Ķestera kopspēli. Tas ir divu cilvēku mīlestības stāsts, kas veidots pēc franču rakstnieka Denī Robēra romāna “Laime”. Režisors Dž. Dž. Džilindžers tam devis nosaukumu “Intim”.
Meklē dvēseles radniecību
Izrādes saturu pārstāstīt nav iespējams, taču tajā pausto vēstījumu apjaust nav grūti. Divu cilvēku attiecību ilgstošai pastāvēšanai ar seksu vien nepietiek. Dvēseles radniecību noskaidrot un pēcāk rast kopīgus saskarsmes punktus ir krietni grūtāk, nekā tas šķiet pirmajā brīdī. Tā ir viena no versijām, kura izkristalizējas izrādes skatīšanās laikā. Iespējams, citiem domas raisīsies pavisam atšķirīgā plāksnē.
Galvenais varonis ir kāds rakstnieks, kuram patīk ne tikai sacerēt, bet arī lasīt grāmatas. Precējies, sevī nomākts tips, kurš neviļus piesaistījis jaunas sievietes uzmanību. Izrādē abu kaislības uzvirmo, it kā nemaz negribot. Ar katru nākamo skatienu, kustību, šķietami bezvainīgi izmestu frāzi. Sākumā šķiet, sieviete un vīrietis pēta viens otru, meklē līdzīgo, atrod arī atšķirīgo.
Bauda pāri visam
Tomēr attiecību izspēlē vārdi un skatieni pamazām noplok zem kaislību pieaugošā spara. Seksuālās tuvības dzinulis modina alkas kopoties. Jā, tieši sekss kā līdzeklis savu iegribu apmierināšanai kļūst par primāro abu varoņu attiecībās. Sekss pārvēršas spēlē, kurai variantu – pozu un saplūšanas stāvokļu – ir bez sava gala. Bauda kļūst svarīgāka par visu. Tā, ko sievietei sniedz vīrieša loceklis. Anālais, orālais, grupveida un sadomazohistiskais sekss, spermas izbaudīšana. Šie un līdzīgi vārdi izrādes 90 minūtēs dzirdami katrā nākamajā ainā arvien vairāk un vairāk.
Vai tā ir publikas šokēšana, režisora vēlme apliecināt, ka viņš var un drīkst visu? Vai tā ir sabiedrības tabu normu apzināta ignorance? Kā par brīnumu, skatoties, pareizāk sakot, klausoties to visu, nerodas ne mazākā vēlme sakautrēties, neuzkrītoši pavērties blakussēdētājā, lai secinātu, kā tas reaģē uz atkal un atkal atkārtotajiem vīriešu un sieviešu dzimumorgānu nosaukumiem.
Aktieri uz skatuves ir nevainīgi
Kā daudzos mūsdienu iestudējumos, arī šajā vispirms jāļaujas režisora piedāvātajiem spēles noteikumiem. Turklāt izdarīt to nav grūti, jo, atšķirībā no citiem Dž. Dž. Džilindžera iestudējumiem, šoreiz sekss aktieru tēlojumā ir tikai vārdos. Kustībās nekas neliecina par intīmu tuvību. Toties ar balsi, intonāciju tiek panākts augsts emocionālais pārdzīvojums. Ticamības latiņa aktierspēlē šajā iestudējumā ir ļoti augsta, tāpēc izrādes kopiespaids tomēr ir pozitīvs. Fascinē K. Nevarauskas balss, tās tembra daudzveidība. Savukārt Ģ. Ķesteris spēj būt gan kaislīgi neprātīgs, gan atturīgs un vīrišķīgi pašpārliecināts.
Atliek vien saņemties un doties vērot lieliskus aktierus un klausīties savdabīgo izrādes tekstu.
