Septiņgadīgais Gatis, māmiņas Sandras Lukmanes un vecmāmiņas Valentīnas aprūpēts un mīlēts, pretēji ārstu prognozēm, tomēr sācis staigāt. Tiesa, pirmos soļus smaidīgais puika spēris pavisam nesen.
Septiņgadīgais Gatis, māmiņas Sandras Lukmanes un vecmāmiņas Valentīnas aprūpēts un mīlēts, pretēji ārstu prognozēm, tomēr sācis staigāt. Tiesa, pirmos soļus smaidīgais puika spēris pavisam nesen.
Gata veselības traucējumos vainojama dzemdību trauma, kuras sekas sākotnēji nav tikušas pietiekami nopietni novērtētas.
Sākums nokavēts
“Pirmajos mēnešos pēc bērna dzimšanas nemaz nevarēju iedomāties, ka Gatis ir tik nopietni slims. Likās, ka viss ir labi. Par dzemdību traumu zināju, mēs arī ārstējāmies slimnīcā, bet izrādās, ka tas sākotnējā pēcdzemdību periodā tomēr bija par maz,” skaidroja Sandra.
“Kad aizbraucām uz Rīgu, dzirdējām skumjo teikumu – “māmiņ, kur jūs bijāt agrāk?”. Iespējams, ka vēl varētu ko vērst par labu, ja pietiekami nopietni un laikus būtu ārstējušies,” sacīja Sandra. Tagad Gatim ir cerebrālā paralīze, viņš ir ēdināms, kopjams, nerunā. Arī garīgā attīstība krietni kavējas.
“Sākumā man bija ļoti kauns par to, ka mans puika, kas augumā ir paliels, vēl sēž ratos, nevis skrien kājām kā viņa vienaudži. Cilvēku attieksme ir ļoti dažāda. Tagad, kad pašu spēkiem ejam kājām, man dažbrīd uznāk bezspēks apkārtējo attieksmes dēļ. Bet es zinu, ka mēs izturēsim,” smaidot stāsta Sandra.
Nepiekrīt ieteikumam
Jaunā sieviete neslēpj, ka gan paziņas, gan darbabied ri ieteikuši Gati atdot “attiecīgā iestādē”, lai puika nebūtu šķērslis ģimenes dibināša nai, jo Gata tēvs, uzzinājis, ka bērns nopietni slims, mierīgu sirdi Sandru ar mazo atstājis.
“Es nevaru tā izdarīt. Bez manas mīlestības viņš aizies postā. Esmu ļoti pateicīga savai mātei, kas mani balstījusi un palīdzējusi Gatim spert pirmos soļus,” tā Sandra. Sarunā apbrīnoju viņas optimismu, stiprumu un cerību, ka ir jābūt labāk – cik nu labi iespējams šajā ne īpaši cerīgajā situācijā.
Manāms progress
Vairākus mēnešus Sandra ved Gati uz masāžām, un netālajā Aldas Šuvcānes zirgu stallī puika jāj zirga mugurā. Gata fiziskā veselība ir manāmi uzlabojusies, Sandra jūtas gandarīta par pūlēm.
“Varu apbrīnot Sandras spēku un centību tik daudz darīt Gata labā. Pēdējā laikā vērojams arī liels progress puikas fiziskajā attīstībā,” sacīja masiere Agita Hauka.
“Viņa tiešām ir stipra sieviete, kurai nebūt nav viegli. Bērns ir mīlēts un aprūpēts. Jānovēl viņai spēks un izturība,” tā Sandras kaimiņiene Ketija Murāne.
