Turpinot «Latviešu Avīžu» tēmu, šoreiz 1862. gadā rakstītais, kas saistāms ar mūsu novadu.
Turpinot “Latviešu Avīžu” tēmu, šoreiz 1862. gadā rakstītais, kas saistāms ar mūsu novadu.
“Liel-Iecava. Mūsu Dieva nams šogadd baggati tappe apdāvināts un pušķots. Jav pavassarā Trappes muižas saimnieki dāvinaja 4 jaunas tāpeles ar bleķķa cipperiem priekš dziesmu uzzīmešanas. Tad Liel-Iecavas pagasts gādaja jaunu altara kannu skunstigi (meistarīgi – R. Ā.) no sudraba taisitu (140 rubļu sudraba vērtibā). Liel-Pridriķķu muižas mājas un 18 Amburgas saimnieki kastiti priekš dievamaizitēm (40 rubļu sudraba vērtibā) un Grienvaltes, Zalves un Podu muižas pagasti lielu brangu kroņalukturi (85 rubļu vērtibā). Tās dāvanas uz šām dārgām lietām no ļaužu labba prāta tannīs mājās tappe salassitas un dotas.
Jauns altāris un bilde
Atjaunotas ticcibas svētkos dabbujam altari un jaunu altara bildi caur baznicas kungu vēlešanu no baznicas lādes un turklāt caur draudzes locekļu dāvanām uztaisitu (maksa 450 rubļu sudraba). Cienigs bilžu māletajs J. Doering no Jelgavas šo altara bildi mālejis mums par lielu un svētu prieku. Uz to redzams tas Kungs Jezus Kristus pie krusta stabba, kad viņš savu dvēseli izlaidis – abbejos sānos, Maria ta Kunga māte un Jānis, tas māceklis, ko Pestitais mīleja, stāv noskummuši ar satriektu sirdi. Caur šo altara bildi vissa baznica jav spīd kā atjaunota, kautšu gan vēl vaijadzigs būtu dažas cittas lietas pie tās pārtaisīt.
Kurra draudze tādu mīlestibu un gādašanu par savu mīļu Dieva nammiņu pārādijuse, kā šogadd Iecavas draudze; tur droši varram cerrēt, ka Dievs svētibu dos, vissu to Dieva nammu drīz atjaunot un pušķot. Lai Dievs vissiem tiem draudzes locekļiem, kas līdz šim uz tādu Dievam patīkamu darbu palīdzejuši, to baggati atmaksa pie miesas un pie dvēseles!”
Ņems rekrūšus
“1 mā Septemberī Ķeizers izlaidis Vissaugstaku grāmatu (dokumentu – R. Ā.), kas pavēl: ka pa vissu Krievu valsti būs ņemt 5 rekrūšus no 1 tūkstoša dvēselēm; būs sākt 15 tā Janvarī 1863 un beigt 15 tā Februarī 1863 rekrūšus dot. Par atvieglinašanu pie nodošanas gubernements – pilsatā un ikkatrā apriņķa – pilsatā ieceļļama īpaša rekrūšu Kumissione. Rekrūšus Kumissionē ne būs vest plikkus, bet ar kreklu ģērbtus. Ne būs ņemt, kas veccaki par 30 gaddiem; kas paši gribb iet, irr pieņemmami arri 21 gaddu vecci; bēgļus un kas tīši paši samaitajušies varr nodot ir 31 gaddu veccus. Rekrūšu mērs nospriests 2 aršinas un 3 veršokas (aptuveni 156 cm – R. Ā.).
Ja kāds kāda bēgļa, slimma jeb tiesajama rekrūša vietā nodots tappis, tad tas tūdaļ atkal jāatlaiž mājās, tā ka to vainigo dabbujuši. Veccako jeb vienigo dēlu kādā pamīlijā ne drīkst nodot, ja viņņa tēvs zaldats jeb ka zaldats nomirris jeb atstavkā atlaists un nav kāda grēka labbad par zaldatu nodots tappis. Novaddi lai salassa naudu, ka katram rekrutim 3 rubuļus varr dot līdz; arri par rekrūšu pamīlijām varr naudu salassīt. Kroņa zemniekus tikkai 23, 24, 25, 26 un 27 gaddus veccus varr rekrūšos dot tā, ka 21 un 22 gaddus veci jāatstāj rezervē. Rekrūši jādod pēc šķirrām, un pie pirmas šķirras pieder tie, kas 23 gaddus vecci; ja ne pietiek ar šo pirmo šķirru, tad tikkai varr ņemt no otras šķirras, no tiem, kas 24 gaddus veci, un tā jo projam.”
“Ziņņa. Mīļais K. K…g no R. jūs savu vārdu un ammatu ne essat appakšrakstijuši; tadēļ jūsu rakstus Avizēs ne varram ielikt; arri sakkam, ka garras dziesmas Avizēs ne derr, jo nav rūmes diezgan un to irr maz, kas tādas dziesmas labprāt lassa; ir mīlestības gaudas un dziesmas Avizēs nav liekamas.”
Gaida Krievijas caru
“10 tā Jūli jelgavnieki savu pilsatu bij cik spēdami izpušķojuši ar karrogiem, teppdeķķiem, puķķēm, zaļļumiem un meijām. Pie Lieluppes tilta bij taisiti smukki godavārti. 2 slaiku torņu gallā viccinajās lieli karrogi un pulks mazu karrogu un puķķu – vijumi vēl bij vissapkārt; par viddu mālēts Jelgavas vappens. (..) No viena tilta līdz otram bij nostājušies vissi Jelgavas birģeri un ammati ar saviem karrogiem garrā rindē stāvedami kā godavakts. (..)
…te ar 4 zirgiem atskrēja Ķeizers ar savu Ķeizerieni un vēl 7 citti ratti, pr. General-Gubernaters, Ķeizera Pils-Maršals Šuvalova (Rundāles) lielskungs, Generaļi Adlerbergs II, Lamberts II, Dolgorukovs, ta augsta preilene, kas allaž pie Ķeizerienes… Ak cik nu priecigi vissi sauce urrā – un ļaužu pulks Ķeizera rattiem līdz skriedams skrēje pieķēries gan pakkaļā, gan sāņos, gan pie rattu logiem, ir pie zirgiem, nenieka ne bēdedami par savu dzīvibu, kaut citti ratti brauce pakkaļ un zirgi jav minne uz papēžiem. (..)
Priecadamies par 1 mas rotes bārdainiem brangiem zaldatiem Ķeizers Palkavniekam (pulkvedim – R. Ā.) teicis: “Voi tev tik smukki zaldati?” Majestete! tie būs Jūsu goda – vakts. Tad laipnigi teikuši: “Jelgavā Mannim ne vaijaga nekādas vakts (apsardzes – R. Ā.).” Tad arri nobraukuši pillī. Te kādas 60 preilenes itt vissas baltās balles kleitēs izģērbtas ar rožu kroni galvā stāvejušas 2 rindēs nostāditas uz pils lielām treppēm un garru rožu vijumu, 130 olekšu garru (apmēram 80 m – R. Ā.) gan uz zelta nūju gan ar rokām turrējušas abbās treppes pussēs. (..) …bet Iecavas lielkungu, sirmo lielo Generalu Grāfu Pālenu Ķeizers apkampis žēligi un essot teicis, ka iekš viņņa sveicinajot vissu Kurzemmi. (..)
Tilts sāk grimt
Liels pulks dziedataju kungu un preileņu ar savu smukku karrogu pa tam bij stāvejuši pie pils vārtiem un 3 jaukas dziesmas dziedajuši; bet lielā vētras laikā maz bijis dzirdams no tam. Bij gan ne labs laiks, vējš un pa starpam drusciņ lietus, tomēr ielas augstu un zemmu ļaužu piebāztas. Itt ātri uznāce svarrigs lietus ar lielu krussu un nu katram bij jaglābjās kā zinnadamam, bet tikko pārgājis atkal ļaužu pulks klāt un bridde pa dubļiem gaididams Visaugstakus… uz tilta bij tāds ļaužu barrs, ka tilts sāce grimt un ļaudis ūdenī stāvēja.”
Derīgs padoms
Kā tēju no zemmeņuogu lappām varr taisīt. Jaunas, labbas zemmeņuogu lappas, kas nav no tārpiem apgraustas, īpaši saulgozī augušas un priekš ziedu laika, top cik vien varr sausas salassitas, vējā kaltetas un allažin apgrozitas, bet turklāt no saules stariem un lietus sargatas, kas cittadi lappām smaržu izvilktu. Kacceni (kātiņi – R. Ā.) tad top nogriesti, lapas viegli grauzdetas, ar rokām sarulletas un ši tēja dozēs tā aiztaisita, ka lupte (gaiss – R. Ā.) ne varr klāt tapt.
Tāda tēja essot smalkai Ķinezeru (ķīniešu – R. Ā.) tējai itt līdziga; turklāt daudz vesseligaka kā ta, ko dažureiz bodē pērk, kas pa lielakai daļļai jav reiz brūķēta (izlietota – R. Ā.) un kurrai caur skādigām pervēm (krāsām – R. Ā.) atkal viņņas pirma isskatta dota, ko Londonē priekš tam ieriktētos pabrīķos (fabrikās – R. Ā.) patiesi lieliski izdarra. Tīringes kalnos un pie Arca (Harca – R. Ā.) kalniem jav darbojoties ar zemmeņulappu tējas taisīšanu, un to no turrenes izvestu tēju jav dažureiz bodēs atradduši; ta essot nesamaisita ļoti smeķķiga un vesseliga, īpaši dažās slimmibās.
