Aptuveni divi hektāri zemes Vecumnieku novada Bārbeles centrā kļuvuši par strīdus objektu starp vietējo pašvaldību un Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB).
Bārbeles centrā, ceļu krustojumā, lepni slejas luterāņu dievnams. Izsenis ap to iekārtota kapsēta uz baznīcas zemes. Tās teritorijā vietu raduši apbedījumi pēdējos karos kritušajiem, ir uzbūvēta kapliča. «Bauskas Dzīve» pirms pāris dienām, apskatot kapsētu, pārliecinājās, ka tajā kārtīgi uzturētas ne tikai mirušo atdusas vietas. Sakopti arī vairums celiņu, vēsturiskie apbedījumi. Tikai dažviet redzami nesen nokrituši koku zari, daži apgāzušies krusti.
Vajag jaunu žogu
Kapsēta tiešām ir sakopta, apliecināja Bārbeles bibliotēkas vadītāja Brigita Krauze. Vismaz divas reizes gadā sapulcējas vietējie aktīvisti, ierodas ļaudis arī no tālākiem nostūriem. Vairākas stundas tad aizrit cītīgā darbā. «Šādas talkas organizējam jau četrus gadus. Sarodas ap četrdesmit cilvēku. Kāds ziedo degvielu traktoram, ar ko aizvest atkritumus, cits ierodas ar savu motorzāģi. Žēl vienīgi, ka vietējā vara «neredz» mūsu darbošanos, kaut vai sagādājot transportu, atsūtot palīgā strādniekus,» vērojumus izteic B. Krauze.
Viņasprāt, pašvaldībai lielākas rūpes par mirušo atdusas vietu būtu jāuzņemas arī tādēļ, ka tā atrodas ciema centrā. Kapsēta nereti ieinteresē garāmbraucošos ceļotājus. Līdz ar baznīcu tā ir viena no Bārbeles vizītkartēm. Vietējo ļaužu spēkiem pirms dažiem gadiem kapsētas malā iestādīti krūmiņi. Taču teritorijas norobežošanai tas ir nepietiekami. Kapsētai ļoti vajag žogu, kas liegtu tur iemaldīties suņiem. Tagad četrkājainie draugi pa mirušo atdusas vietu var sirot uz nebēdu, kas nav īpaši labi.
Novērtēti par septiņiem tūkstošiem
Vietējai draudzei uzturēt kapsētu nav vairs pa spēkam, jo tā skaitliski neliela, viņu ziedojumi dievnamam nespēj segt nepieciešamos izdevumus. Šī gada janvārī LELB vērsās ar lūgumu Vecumnieku novada domē uzņemties pašvaldībai uzturēt un apsaimniekot Bārbeles centra kapsētu. Baznīca piedāvāja pašvaldībai iegādāties kapsētu par zemes kadastrālo vērtību vai arī mainīt to pret līdzvērtīgu zemesgabalu. Kā «Bauskas Dzīvei» pastāstīja LELB īpašumu nozares vadītājs, mācītājs Arnis Bušs, pēdējo gadu laikā
23 draudžu kapsētas nodotas pašvaldībām, tās pārdodot par kadastrālo vērtību, mainot pret līdzvērtīgu īpašumu vai patapinot. Atbilstīgi kadastrālajai vērtībai kapsētas zemei noteikta nepilnu septiņu tūkstošu eiro vērtība. LELB rēķinās ar šādu summu, kapsētas teritoriju pārdodot pašvaldībai.
Vecumnieku novada domes 28. marta sēdē 13 deputāti vienprātīgi nobalsoja pret pirkuma darījumu, kā arī noraidīja patapinājuma vai maiņas iespēju. Deputāti piedāvā LELB nostiprināt kapsētas zemi kā atsevišķu īpašumu Zemesgrāmatā. Pēc tam varētu izskatīt jautājumu par tā iegādi, maksājot simbolisku cenu – vienu eiro.
Dus daudzas bārbeliešu paaudzes
«Bauskas Dzīve» lūdza šo domes lēmumu komentēt Vecumnieku novada domes deputātam bārbelietim Mārtiņam Mediņam. Viņš pastāstīja, ka šis jautājums ir aktuāls jau ilgāku laiku. Tomēr lietas uz priekšu nevirzās galvenokārt tādēļ, ka Bārbeles baznīca un tai līdzās esošā kapsēta Zemesgrāmatā reģistrētas kā vienots īpašums. Ar pārējo Bārbeles centrā baznīcai piederošo zemi uz draudzes vārda reģistrēti 10,65 hektāri.
Protams, kapsētas īpašuma nošķiršana, uzmērīšana un reģistrēšana Zemesgrāmatā neizmaksās simts vai divus simtus eiro. Ciema centrā uzmērījumu veikšanai un dokumentu kārtošanai nepieciešami varbūt pat pāris tūkstoši. Saprotot, ka tādas naudas vietējai draudzei nav un nekad nebūs, M. Mediņš uzsver, ka šis tomēr ir LELB īpašums. LELB Latvijā nav tik trūcīga organizācija, ka nevar atļauties samaksāt par savu īpašumu sakārtošanu.
Deputāts par nekorektu sauc Baznīcas piedāvāto summu kapsētas zemes atpirkšanai. Protams, atbilstīgi kadastra vērtībai var uzrādīt 6726 eiro un prasīt šādu naudu no pašvaldības. «Taču, ja mēs paskatāmies filozofiskāk, šai zemei vispār vērtība nav nosakāma. Te dus daudzas bārbeliešu paaudzes, kuru dzīve naudā nav izmērāma,» spriež deputāts M. Mediņš. LELB tirgošanās par zemi viņam nešķiet pieņemama.
Nāks citi deputāti
«Bauskas Dzīve» vaicāja A. Bušam, kāda varētu būt LELB turpmākā rīcība pēc pašvaldības atteikuma saņemšanas. Baznīcas pārstāvis atzina, ka viņam grūti pateikt ko konkrētu. Jādomā, jākonsultējas ar citiem. Vecumnieku novada domes rīcību viņš uzskata par negodīgiem centieniem izvairīties no savu pienākumu pildīšanas. Likumā par pašvaldībām minēts, ka viena no tās autonomajām funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību. Tajā ietilpst arī kapsētu izveide un uzturēšana.
«Šāda pašvaldības rīcība nav godīga. Tiek meklētas dažādas formālas atrunas, lai izvairītos no to funkciju izpildes, kuras pašvaldībai noteiktas ar likumu. Nekas šajā pasaulē nav mūžīgs, arī šis deputātu sasaukums. Nāks pie varas citi, cerēsim uz viņu citādāku izpratni par vērtībām,» sacīja A. Bušs.
Trīs ēkas
Līdzās kapiem Bārbeles draudzei ir vēl viens smags «akmens kaklā». Tās ir trīs dzīvojamās mājas ciema centrā. Viena no tām ir Bārbeles mācītājmuiža – ampīra stilā būvēta koka ēka. Nožēlojamā stāvoklī esošā māja ļauj iztēloties tās savulaik cēlo skatu. Lielajā namā, kas ir avārijas stāvoklī, mīt viena ģimene. Apdzīvotas ir arī abas pārējās mājas. Diemžēl draudze var tikai to vien darīt kā lūgt Dievu, lai tur neiegāžas griesti vai nenotiek vēl kas trakāks. Māju iemītnieki, ne tie turīgākie novada iedzīvotāji, pašu spēkiem ēkas atjaunot nevar. Baznīca būtu ar mieru pārdot šīs ēkas vietējai varai par simbolisku maksu.
Šis ir vēl viens darbalauks, kurā kopīgi būtu jāstrādā Bārbeles draudzei un Vecumnieku novada pašvaldībai.
VIEDOKĻI
Santa Bračka, Bārbeles pagasta pārvaldes vadītāja: «Amatā esmu tikai dažas dienas. Tādēļ par situāciju vairāk zinu no priekšgājējas stāstītā. Es, protams, iepazīšos ar šo stāstu detalizēti. Taču jau tagad varu paust savu pārliecību, ka par baznīcas prasīto summu pagasts kapsētu nepirks. Esam gatavi domāt par iesaistīšanos teritorijas apsaimniekošanā.»
Ilga Jansone, mājsaimniece, dzīvo līdzās kapsētai: «Reti, bet aizeju uz dievkalpojumiem. Redzu, cik maza ir mūsu draudze. Ne tai naudas, lai noformētu visus dokumentus, ne spēka, lai uzturētu kapsētu. Labi, ka ir darbīgi cilvēki, kas organizē kapsētas sakopšanas talkas. Arī es esmu tajās piedalījusies. Taču nevar kapu uzturēšanu uzkraut tikai uz sabiedrības pleciem. Uzskatu, ka novadam jāpārņem kapsēta savā īpašumā un tā jāuztur.»
Likums par pašvaldībām
15. pants. Pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas:
2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).
