Kūdra nākamajā simtgadē varētu būt gan izdevīgs kurināmais, gan eksportprece.
Kūdra nākamajā simtgadē varētu būt gan izdevīgs kurināmais, gan eksportprece. Turklāt tai jau tagad ir noiets Rietumeiropas valstīs, kas nevar lepoties ar kūdras resursiem.
Šādu atzinumu pauž publiskās akciju sabiedrības (PAS) «Misas kūdra» tehniskais direktors Andris Ieviņš, kurš Misā strādā kopš 1975. gada.
«Misas kūdra» ražo dedzināmo frēzkūdru, galvenokārt Rīgas Termoelektrocentrāles-1 (TEC-1) vajadzībām. Vairāk nekā puse «Misas kūdras» akciju pieder dāņu firmai «Spanvall», kas specializējusies koksnes atkritumu pārstrādē. «Misas kūdrā» strādā nedaudz vairāk kā 100 strādnieku. Līdz ar dāņu piesaistīšanos akciju sabiedrībā ir uzlabojusies darba kultūra, pieaugušas prasības. Tuvāko ga- du laikā iecerēts uzsākt fasētās kūdras eksportu. Kūdras iegūšana ir sezonas darbs, tādēļ akcionāri ieinteresēti, lai tiktu radīta vēl kāda kūdras ražošanas papildnozare. Turklāt lielākas izredzes ir fasētās kūdras noietam Rietumos, jo pašmāju tirgus pietiekami piesāti- nāts.
Lietus kavē kūdras ieguvi
«Misas kūdrai» šogad kūdras ieguve kavējas biežo lietavu dēļ. No maija līdz 10. jūlijam kūdrinieki ievākuši vien 3520 tonnu kūdras. Ieguvei piemērotos laikapstākļos šādu daudzumu var iegūt apmēram divās dienās. Pirms gada šajā pašā laikā bija ievākts jau 20700 tonnu kūdras. Līdz sezonas beigām, septembra vidum, 53000 tonnu kūdras jāsavāc Rīgas TEC-1 vajadzībām, bet 5000 tonnu – Misas ciemata katlu mājai.
Tehniskais direktors A. Ieviņš uzskata, ka pasūtīto daudzumu sezonas laikā tomēr izdosies iegūt. Viņš norāda, ka kolēģiem Rēzeknes rajona Stružānos situācija esot vēl kritiskāka – purvi pludo. Lai savāktu kūdru, vispirms jāuzirdina virsējais tās slānis apmē- ram pusotru centimetru biezā kārtā un pēc tam jāļauj tam izžūt.
Lambārtes purvs – perspektīvs eksportpreces avots
Kūdras savākšana un transportēšana ir tikai viens posms ražošanā. Pirms uzsākt kūdras ieguvi, nepieciešams purvu apgūt – novākt apaugumu, ierīkot nosusināšanas grāvju tīklu, piebraucamos ceļus un paveikt vēl daudz ko citu. Purvos iegūto kūdru jāsavāc, jāatved ar šaursliežu vilcienu un jānober pie estakādes Misā, no kurienes ik mēnesi apkures sezonā uz Rīgas TEC-1 aizceļo ap 10 dzelzceļa sastāvu (pa 50 vagoniem katrā), katrreiz aizve- dot ap 1000 tonnu kūdras.
Jau trīs gadus tiek apgūts Lambārtes purvs, kas raksturīgs ar ļoti labas kvalitātes gaišo sūnu kūdru. Tuvāko gadu laikā šeit no apmēram 100 hektāru lielas platības paredzēts ievākt kūdru eksportam. Kūdras slāņa biezums Lambārtes purvā ir apmēram septiņi metri, kūdras ieguve paredzēta no 25 līdz 30 gadiem.
