Vērojot Bauskas novada Domes komiteju un izglītības optimizācijas darba grupas sēdes, nojaušu, ka piedzīvošu kārtējo Latvijas brīnumu.Situācijā, kad valdība samazina finansējumu par pusi, Bauskas novadā varētu izdoties saglabāt gandrīz visas skolas. Un ne tikai Bauskas, bet arī Vecumnieku novadā. Vai brīnums notiks, to parādīs nākotne.Tāpat kā līdz šim, daļa smaguma būs uz skolotāju pleciem, kuru darbs pamazām tiešām kļūst par misiju. It īpaši audzināšanas darbs klasēs, kad par skolēnu pieskatīšanu, komunikāciju ar vecākiem un citiem pienākumiem saņems 12 – 24 latus mēnesī. Uz vienu skolēnu – lats. Vai pat mazāk. Interesanti, kur par tādu maksu varētu atrast labu aukli?Protams, atkal runās par skolotāju misijas apziņu un skaistāku nākotni. Diemžēl šīs frāzes valdības apziņā saglabājušās kopš padomju laikiem – stāsts par skaisto komunismu, kas nāks. Tikai vēl nedaudz jāpaciešas.Misijas izjūta gan nekādā veidā neglābs valsts ekonomiku. Valsts budžeta apgriešana un valsts struktūrās strādājošo skaita samazināšana bija vajadzīga, bet tam nav nekāda sakara ar ekonomiskās situācijas uzlabošanu. Notiekošais to tikai pasliktina. Gan Godmaņa, gan Dombrovska valdībai nav nākotnes redzējuma, kā palīdzēt valstij pārvarēt ekonomisko krīzi.Jācer, ka valdība tomēr ieklausīsies nu jau regulārajos aicinājumos uzlabot uzņēmējdarbības vidi valstī un mainīt likumdošanu, kas ļautu tirgū ienākt jauniem uzņēmumiem. Tad valsts saņemtu vairāk nodokļu, kaut cik pietiekami naudas būtu skolotājiem, ārstiem, policijai. Kamēr tas nav noticis, Saeimā ievēlētos ir grūti nosaukt par savas tautas pārstāvjiem.
