Katoļu dekāns monsinjors Jānis Zviedrāns kopš 2006. gada septembra kalpo Bauskas un Iecavas katoļu draudzē. Viņš ir ieradies no Dobeles. Garīdznieku rotācijas sistēma paredz ik pēc laika mainīt kalpošanas vietu.
Katoļu dekāns monsinjors Jānis Zviedrāns kopš 2006. gada septembra kalpo Bauskas un Iecavas katoļu draudzē. Viņš ir ieradies no Dobeles. Garīdznieku rotācijas sistēma paredz ik pēc laika mainīt kalpošanas vietu.
Uzbūvē jaunu baznīcu
Vairākus gadus Jānis Zviedrāns bija Skaistkalnes katoļu draudzes garīdznieks, bet 1999. gadā viņam bija jāpārceļas uz Dobeli, kur vajadzēja organizēt un pārraudzīt jauna dievnama celtniecību. Tagad šo ēku priesteris dēvē par 21. gadsimta sakrālās arhitektūras paraugu un piemetina, ka baznīca ļoti patikusi Romas pāvesta nuncijam, kurš Dobelē bija ieradies oficiālā vizītē. “Savā kalpošanas laikā sešas baznīcas Latvijas novados esmu restaurējis un, ja Dievs dos, divas būšu uzcēlis, jo tagad man jāturpina Iecavas katoļu dievnama būvniecība. Mana devīze ir “Lūdzies un strādā!”,” teic monsinjors Zviedrāns.
Dobeles katoļu draudzē tagad kalpo Bauskas bijušais dekāns Pēteris Skredeļs.
Ordenis un tituls
Jānis Zviedrāns 1998. gadā ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2005. gadā ieguvis katoļu garīdzniecības augstu titulu – monsinjora nosaukumu.
Priesteris skaidro: “Dekāna pakāpi piešķir bīskaps, bet monsinjora – pāvests. Tulkojumā tas nozīmē “pāvesta kapelas kapelāns” un pēc nozīmes ir līdzvērtīgs terminam “ekselence”. Tā uzrunā arī augstākās laicīgās amatpersonas. Savukārt dekāni ir visu konkrētā rajonā esošu katoļu draudžu pārraugi. Esmu atbildīgs par Bauskas, Iecavas, Skaistkalnes, Brunavas, Budbergas, Ozolaines, Janču katoļu draudžu darbību.
Monsinjoram ir jāvalkā amata tērps – melna sutana ar purpurkrāsas pogām un platu jostu. Protams, pa ielu es tā nestaigāju arī praktisku apsvērumu dēļ, jo garš tērps ir ļoti neērts, lai spētu ātri pārvietoties. Taču visās oficiālās situācijās monsinjora sutana ir obligāta.”
Groži vienās rokās
Ierodoties Bauskā, Jānis Zviedrāns novērtēja situāciju un saprata, ka baznīcas saimniecības lietās ir nepieciešamas pārmaiņas. Rudenī tika sākts mācītājmājas remonts, apkārtnes labiekārtošana, gāzes pievada izbūve baznīcai un dzīvojamai ēkai. Šonedēļ jau ir iedarbināta autonoma apkure. Nauda komunikāciju izbūvei tiek meklēta ārzemēs – galvenokārt Vācijā. Monsinjors Zviedrāns pats organizē celtniecību, slēdz līgumus un raksta pārskatus.
“Visi groži ir manās rokās. Es nevaru deleģēt kādu draudzes aktīvistu meklēt sponsorus, jo finanšu darījumus ar privātpersonām neviens nekārtos. Tāpat pašam ir jāsagatavo ar būvniecību saistītie dokumenti un jāiesniedz Jelgavas diecēzes bīskapam,” ar ikdienas norisēm iepazīstina priesteris.
Priesteri līdzīgi mediķiem
Katru rītu Jānis Zviedrāns ceļas sešos un vienu stundu pavada personiskās lūgšanās. Pulksten 7 viņš atslēdz baznīcu un atkal nododas lūgšanām, bet pulksten 8 sāk vadīt Svēto Misi. Pārējo laiku aizņem organizatorisks darbs, slimnieku apmeklēšana mājās, bēres. Tēlaini raksturojot pienākumus, Jānis Zviedrāns piebilst: “Garīdznieks ir kā neatliekamā palīdzība.”
Bauskas katoļu baznīcā vakara dievkalpojumi darbdienās nenotiek, toties plaši apmeklēta ir sestdienas rīta un svētdienas Svētā Mise.
Priestera ieceres ir saistītas ar svētdienas skolas atjaunošanu, jaunu dziedātāju iesaistīšanu korī. Noteikti vajadzētu nokrāsot baznīcas jumtu un uzbūvēt jaunu žogu, jo pašreizējais bojā iespaidu par baznīcas apkārtni. Mācītājmājas pagalmā ir nolemts izveidot dekoratīvu apstādījumu zonu.
Ziemassvētku laikā monsinjors Zviedrāns iepazinies ar Bauskas luterāņu prāvestu Aivaru Siliņu un bijis pieņemšanā pie pilsētas Domes priekšsēdētājas Ārijas Gailes un vietnieces Māras Bites. Viņš secina: “Abas ir ļoti solīdas sievas. Saprotošas. Es zinu, ka Domes amatpersonas, tāpat kā garīdznieki, nevar būt gana labi visiem, bet man radās pozitīvs iespaids.”
