Virsrakstā likti vārdi, ko sacīja 23. Vispārējo latviešu dziesmu svētku goda diriģents Imants Kokars mūsu rajona koru skates noslēgumā aprīļa pēdējā dienā Bauskas tautas namā.
Virsrakstā likti vārdi, ko sacīja 23. Vispārējo latviešu dziesmu svētku goda diriģents Imants Kokars mūsu rajona koru skates noslēgumā aprīļa pēdējā dienā Bauskas tautas namā.
Arī citi žūrijas dalībnieki neskopojās ar tencināšanu. Vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs J. Erenštreits: «Skaitliski kuplie un stiprie Zemgales kori, jūs visi esat Dziesmu svētku dalībnieki!»
Latvijas Nacionālās operas galvenais kormeistars A. Veismanis: «Patīkama stabilitāte. Ir vīri, kas dzied. Jūtaties atbildīgi par to, ko darāt.»
Svētku virsdiriģents S. Kļava: «Esat lieli malači. Līdz svētkiem vēl jāpastrādā, lai nejūt darba sviedru lāses. Vairāk prieka!»
Muzikoloģe I. Pīrāga: «Jūsu novadā nebija neviena vidusskolas kora, Latvijā tādu ir astoņpadsmit. Vairāk smaidu!»
Komponists P. Dambis: «Lai Dziesmu svētki kā kultūras fenomens nekad nebeigtos!»
Nav obligātā skaņdarba
Dziesmotajā pievakarē piedalījās ap 400 mūsu rajona koristu un 31 dziedātājs no Tukuma rajona triju pagastu apvienotā kora «Amula». Klausītāju rindās bija manāmi arī daži mūzikas speciālisti un citi interesenti. Šo rindu autore, bijusī koriste, koncertu klausījās kopā ar mūzikas lietpratēju A. Bungši, kuras vērtējums tikai nedaudz atšķīrās no žūrijas paziņotā. (Skatē gūtie punkti publicēti laikraksta 2. maija numurā.)
Rajona kordziedāšanas tradīcijas uztur divi sieviešu un astoņi jauktie kori.
Skatē katrs dziedāja trīs dziesmas – vienu izvēles, divas izlozes. Nebija obligāta skaņdarba. Lozējot varēja izvēlēties atvieglotu vai kopēju repertuāru. Četri mūsu rajona kori – «Maldugunis», «Kamarde», «Mēmele» un «Grenctāle» – neriskēja un «lozi vilka» no atvieglotā repertuāra.
Grūtas kompozīcijas ir skaistas
Ar lielu pietāti pret dziesmām uzstājās Rundāles un Viesturu pagasta apvienotais sieviešu koris «Rundāle» (diriģente I. Caune) un Vecsaules un Skaistkalnes pagasta apvienotais sieviešu koris «Skalve» (dir. I. Zemļinska, kormeistare A. Vincūne). Abi kori saņēma 3. pakāpes diplomu. «Skalves» izlozētās tautasdziesmas «Es bij’ meita» apdare lika saprast, ka lielajos šīsvasaras svētkos būs arī kāds drastiskāks motīvs.
L. Vīgnera «Tēvzemes dziesmu» ar V. Plūdoņa tekstu bija izlozējuši pieci jauktie kori. Tā īpašas grūtības nesagādāja nevienam, bet četri kori to dziedāja pirmo – balsu ievingrināšanai.
Nebija laimējies jauktajam korim «Grenctāle», izlozējot tik komplicētu dziesmu kā M. Brauna «Ir mana tauta». Taču brunavieši turējās, cik spēja – i cēla, i nesa. Arī «Grenctālei» (dir. V. Rijnieks, kormeistars A. Guzņejevs) 3. pakāpes diploms.
Mežotnes pagasta jauktais koris (dir. M. Jonkus, kormeistare S. Kazāka) no daudzkārt pieminētā Dziesmu svētku «smagā» repertuāra bija izvēlējies P. Plakida «Vasaras vidus dziesmiņu». «Dziesmiņa» prasīja vokālu meistarību un koncentrēšanos. Mežotnieki spēja pārliecināt, ka grūtas dziesmas ir arī skaistas. Koris saņēma 2. pakāpes diplomu, līdz pirmajai trūka tikai 0,36 punktu…
Apbrīna par uzņēmību
Par amatierkoriem nemēdz teikt neko sliktu, jo vairāk – ja kritikai nav pamata. Ir tikai apbrīnas vārdi par uzņēmību, par ziedoto laiku un līdzekļiem, lai «Dziesmu svētki nekad nebeigtos».
Pārsteigumu sagādāja Bauskas pilsētas Tautas nama jauktais koris «Dzīle» (dir. R. Liepiņš, kormeistare M. Audzēviča). Tik kuplas un ietekmīgas žūrijas priekšā tas dziedāja pirmoreiz. No pastāvēšanas pirmo gadu jubilejas koncertiem līdz šī pavasara skatei «Dzīle» augusi gan dziļumā, gan plašumā. «Ar kori daudz strādāts vokālā ziņā,» secināja A. Bungše.
Pārsteidza arī Codes pagasta «Mēmele» (dir. E. Redbergs, kormeistars J. Pele). Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem dziedājums kļuvis vokāli saskanīgāks. Progress acīmredzams. Sniegumu žūrija novērtēja ar 3. pakāpes diplomu.
Gailīšu pagasta «Kamarde» piepildīja skatuves podestus ar 60 dažādu paaudžu dziedātājiem. Iespējams, ka uzstāšanās skatē pirmajiem neļāva «savākties» un parādīt visu, ko spēj. Diriģenta T. Veismaņa, kormeistares B. Hermanes un kora veikums tika novērtēts ar 3. pakāpes diplomu.
Vecumnieku un Iecavas pagastā ir senas kordziedāšanas tradīcijas. Pārsteigumu nebija. Gaidīto šoreiz nesniedza iecavnieki. Vecumnieku «Maldugunis» (dir. K. Kārkliņš, kormeistare O. Černišova) un Iecavas kultūras nama jauktais koris (dir. Linda un Uģis Matveji) saņēma 3. pakāpes diplomu. Otrs diriģentu Matveju lolojums, Īslīces pagasta Dziedāšanas biedrības jauktais koris, bija izvēlējies «ātrdziedamo» «Jāņu nakti negulēju» un izlozējis divu tautasdziesmu apdares. Kaut arī būtu gribējies «vairāk smalkuma» izpildījumā, otrs lielākais rajona koris iekļuva skates trīs labāko pulkā un saņēma 2. pakāpes diplomu.
Latvijas vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja I. Ziņģīte pozitīvi vērtēja to koru kopskatu, kuri skatē dziedāja tautastērpos. Viņa ieteica vērtēšanai pieteikt pārstāvjus no koriem «Kamarde», «Skalves», «Mēmele», «Grenctāle», kādu vīru no Iecavas kora dziedātājiem. Speciāliste sevišķi atzinīgi vērtēja Īslīces kori par pilnīgi komplektētiem dziedātāju tērpiem, un Dziesmu svētkos kādam īslīcietim «kāzinieku pulkā Ķīpsalā derētu būt». I. Ziņģīte īpaši aicināja tautastērpu skatei individuāli pieteikties kora «Grenctāle» dalībnieci Līgu Āboliņu, kurai speciāliste pamanījusi Zemgales tautastērpu standartiem atbilstīgu vainadziņu.
