Agrāk vēlējos sasniegt lielus mērķus, piemēram, apkarot noziedzību, veidot veiksmīgu karjeru, iegūt gudrību un imunitāti pret visām iespējamām nepatikšanām un problēmām.Tagad par to pasmaidu, dažkārt gardi pasmejos. Protams, mēģinājumi piepildīt cerības nav bijuši velti. Iegūtā pieredze ir uzticama sabiedrotā un padomdevēja. Arī maldu ceļi var parādīt pareizo virzienu.Tagad gribu būt laimīga, šīs jūtas rada saskaņa ar sevi un tuvajiem. Pirms desmit gadiem domātu, ka tas nav nekas. Turpretim pašlaik zinu – tieši pamatu, kas notur un atbalsta, man vajag. Zaudējot sapratni, nav labā, prieka, sarunu un vēl daudz, daudz kā cita.Pēc četrām dienām svinēsim Latvijas valsts 90. gadskārtu. Ļoti daudziem pašlaik ir grūti – zaudēta iespēja pelnīt iztiku, jāsamazina vai pat jāpārtrauc uzņēmējdarbība. Arī amatpersonām nav viegli, vairākiem jāšķiras ne tikai no prēmijām… Taču, atceroties pagātnes notikumus, paturēsim prātā domu – mums ir iespēja meklēt risinājumu. Izsūtījumā, piemēram, Gulagā, sniegā zem egles tās nebija.Ja vienas durvis aizveras, vaļā noteikti ir citas. Diemžēl, pieļaujot varbūtību, ka varu zaudēt darbu, es apsvēru variantu pamest dzimteni. Tas gan pašlaik nav iespējams, tomēr izmisumā arī nedomāju krist. Varbūt sākumā tikai…Raugoties sveču liesmiņās, elposim dziļi tīro, mitro Latvijas gaisu. Vērtīgāko nepamanām – esam brīvi un neatkarīgi. Pārējo sasniegt, lai būtu laimīgi, ir mūsu spēkos. Pēc melnās joslas dzīvē vienmēr nāk baltā
