Gailīšu pagastā dzīvo nedaudz vairāk par tūkstoti balsstiesīgo vēlētāju. 3. oktobrī, divu stundu laikā pēc iecirkņa atvēršanas, savu izvēli izdarīja 250 cilvēku.
Gailīšu pagastā dzīvo nedaudz vairāk par tūkstoti balsstiesīgo vēlētāju. 3. oktobrī, divu stundu laikā pēc iecirkņa atvēršanas, savu izvēli izdarīja 250 cilvēku. Līdz iecirkņa darba beigām nobalsojuši 62,9 procenti pilsoņu (pagaidu dati).
Vērojama liela aktivitāte, cilvēki nākuši ar pārliecinošu vēlmi izteikt savu nostāju, sacīja Gailīšu pagasta vēlēšanu iecirkņa sekretāre Ilga Pētersone. Vēlētāji drūzmējās rindā, un komisijas četras darbinieces strā- dāja ļoti intensīvi. Bija saņemts 17 iesniegumu pieņemt balsojumu mājās no ļaudīm, kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj ierasties iecirknī. Divi autobusi nogādāja vēlētājus uz iecirkni un mājās, kursējot maršrutā Virši–Pāce–Krievgaļi–Gailīši un atpakaļ.
Gailīšu pagasta vēlēšanu iecirknī «Bauskas Dzīve» iztaujāja dažus rīta pusē sastaptos vēlētājus. Vairums no viņiem bija pārliecināti par savu izvēli. Daudzi atzina, ka viņiem simpātiskāki šķietot «Latvijas ceļa» politiķi. Cilvēki izteica bažas par rezultātu tautas nobalsošanā, jo iepriekš veiktā aģitācija sajaukusi prātus, nav bijis saprotams, ko nozīmē balsot «par», ko – «pret». Viņi atzinīgi vērtēja televīzijā pārraidīto prezidenta Gunta Ulmaņa uzrunu tautai vakarā pirms vēlēšanām.
Klientu kooperatīvās sabiedrības «Uzvaralauks» inženieris Gunārs Ramans neslēpa, ka viņš balsojis par Tautas partiju. Andris Šķēle esot stiprs cilvēks ar pieredzi, viņš jau ir pierādījis, ko var sasniegt, bet citi tikai sola un skauž. Tautas partijai uzticējusies arī Vaivaru ģimene, kura jau vasarā, piedaloties socioloģiskajā aptaujā, izteikusi atbalstu šai partijai. Vēlēšanu gaitas novērotāja no Tautas partijas Anda Jēkabsone izteica cerību, ka Šķēles partija varētu iegūt balsu pārsvaru.
Savukārt Māris Kreitenbergs sacīja, ka, tāpat kā 6. Saeimas vēlēšanās, viņš esot balsojis par Zemnieku savienību. Būdams kultūras cienītājs, īpaši izcēlis (vēlēšanu zīmē ievelkot krustiņu) kandidāti Ramonu Umbliju.
Pirmo reizi Saeimas vēlēšanās piedalījās Agris Mustermanis, kurš pirms diviem mēnešiem atgriezies no dienesta Latvijas armijā. Puisis balsojis par tiem, kuriem uzticas. Izvēlēties bija grūti, jo partiju daudzums licis domāt, vērtēt. Ar savu izvēli vēlēšanās bija apmierināts arī Arnis Vējš, daudz grūtāk bijis izlemt, kādu atbildi sniegt referendumā.
Kam vēlēt ļauts, kam – liegts
Pēc nobalsošanas, aptaujājot iedzīvotājus Skaistkalnes, Bārbeles un Stelpes pagastā, varēja secināt, ka lielākā daļa cilvēku izvēli izdarījuši jau pirms vēlēšanām.
Tikai dažs atzinās, ka par pieņemamāko balsojumu izlēmis pēdējā brīdī. Pretēji sākotnējam uzskatam liela daļa vecāka gadagājuma ļaužu neuzskatīja, ka viņiem grūtības būtu sagādājis pats balsošanas process.
«Necerēti daudz vēlētāju apmeklēja Skaistkalnes vēlēšanu iecirkni,» 3. oktobrī rezumēja Skaistkalnes pagasta vēlēšanu komisijas sekretāre Jozefīna Līdaka. «Līdz divpadsmitiem dienā nobalsojuši 427 (no 1035 balsstiesīgajiem) vēlētāji. Nāk vēlēt ne tikai skaistkalnieši, arī Kurmenes pagasta (Aizkraukles rajons) iedzīvotāji, kam izdevīgāk atbraukt uz Skaistkalni. Daudzi ieradās kopā ar ģimeni,» teica J. Līdaka.
Vēlēšanu dienā Bārbeles pagastā izdevās satikt divus pensionārus nepilsoņus, kam liegta iespēja vēlēt. Uz jautājumu, vai tādēļ viņi nejūtas atstumti, abi atbildēja noliedzoši.
«Mani tas neuztrauc. Uzskatu, ka nekas būtiski nemainīsies, ja vairākums referendumā nobalsos «par» vai «pret». Jauniešiem – tiem gan varētu interesēt, kāds būs nobalsošanas rezultāts,» bilst Dmitrijs Steļmaščuks. Ja būtu iespēja vēlēt, viņš savu balsi atdotu tikai un vienīgi par Andra Šķēles dibināto un vadīto Tautas partiju.
Jānis Seglickis apgalvo, ka viņš un sieva nav saņēmuši pilsonību, jo, būdami pensionāri, naudas trūkuma dēļ nevar nokārtot pilsonības lietas. Par ko balsot, viņš neesot domājis. Referenduma jautājumā viņš atbalstītu lēmumu, ka pilsonību piešķir tikai tiem cilvēkiem, kas zina valsts valodu.
