Rajonu preses izdevumu pārstāvju kārtējā tikšanās ar ministru prezidentu ritēja piepacelta optimisma gaisotnē.
Rajonu preses izdevumu pārstāvju kārtējā tikšanās ar ministru prezidentu ritēja piepacelta optimisma gaisotnē. Lai arī avīžu ļaudis bija sagatavojuši daudzus jautājumus, kuros skāra svarīgas mūsu ikdienas dzīves nebūšanas, ministru prezidentam Andrim Bērziņam visam bija savs izskaidrojums un pārliecinoša atbilde. Valdība par visu ir informēta, visas problēmas tiek skatītas, strādā komisijas, darba grupas utt. un t. jpr. Vārdu sakot, valdība tur roku uz notikumu pulsa. Un dara to stingri un pārliecinoši jeb kā apgalvoja A. Bērziņš: «Pašlaik valdība ir stabilāka nekā jelkad agrāk.»
Lai radītu vēl lielāku pārliecību par savu stabilitāti, ministru prezidents vilka no kabatas «papirčiku» un sauca skaitļu virtnes, kurās rindojas budžeta pieauguma procenti: Izglītības ministrijai – par 19, Aizsardzības – par 13, Iekšlietu – par deviņiem procentiem. A. Bērziņam vaicāja, vai šajos pieauguma procentos ietverti arī tie izdevumi, kas nodrošinātu, piemēram, cīņu ar nelegālā alkohola tirgotājiem Latvijas austrumu rajonos vai krāsainā metāla zagļiem Zemgalē. Atbilde skanēja pamācoši tēvišķa: ja vietējā sabiedrība ziņos, norādīs, ja aktīvāk strādās pašvaldības, tad zagšanas un alkohola sērgu izdosies novērst. Par likumdošanas grozījumiem, kas ļautu policijas darbiniekiem enerģiskāk un kvalitatīvāk sodīt acīmredzamus likumpārkāpējus, valdības vadītājs gan neminēja.
Toties atkal izskanēja aicinājums aktīvāk strādāt vietējām pašvaldībām. Kā ar šo pašvaldību strādāt gribu un varēšanu ir, vislabāk liecina tuvojošās vēlēšanas. Ar entuziasmu vien labo darbu veikšanai nepietiek. Ja iespējams dabūt un dalīt prāvas naudas summas, tad ir kā Ķekavā, kur vienpadsmit sarakstu iesniegts. Savukārt tālajos Latgales Silajāņos neviens negrib tikt varas krēslā.
Premjeram žurnālisti minēja gadījumus, kur Latvijas laukos briest problēma savākt septiņu potenciālo deputātu komandu. Pagasti paliek tukši, ja ne tik daudz fiziski, tad morāli. Arī šai problēmai A. Bērziņam uzreiz bija optimistiski gaišs risinājums. Reģionālā reforma piespiedīs tukšos pagastus apvienoties, veidot lielas un spēcīgas pašvaldības. Bet lielajiem, kā zināms, citi meridiāni, cits skatiens.
Tikko to apliecināja vēl viens liels vīrs, ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, televīzijas «Panorāmā» cita starpā pavīpsnājot, ka «pieci miljoni par tiesībām pieteikties konkursam uz Latvijas kuģniecības privatizāciju – tā nav liela summa». Kādam jau nav. Bet traģiski izskanēja skaitļi tās pašas «Panorāmas» nākamajā sižetā no «slavenajiem» Silajāņiem. Pašvaldības vadītāja gaudās, cik grūts darbs ir tādā nomaļā, trūcīgā pagastā. Viens nāk un prasa piecus latus, kādam lats zālēm jāpiešķir. Kur lai pagasts «tādu» naudu dabū? Ja šos skaitļus salīdzina, tad jau laikam tiešām, no piecu miljonu augstuma raugoties, valstī viss ir kārtībā.
