Oktobrī divas nedēļas man bija iespēja skatīt plašas teritorijas Eiropā, sākot no Beļģijas ziemeļrietumos līdz pat Turcijai kontinenta dienvidaustrumos. Zemes un valstis vērojot, redzēto salīdzināju ar Latviju.Secinājumu un atzinumu ir daudz, bet šoreiz tikai par vienu jomu – apkārtējās vides sakoptību. Laikā, kad par Latviju nākas dzirdēt maz pozitīva, vienā jomā varu droši teikt – mums vēl ir tīra un zaļa zeme.Jo tālāk uz dienvidiem, jo Eiropas vizuālajā tēlā arvien neglītāk iezīmējas milzīgi atkritumu apjomi. Visdažādāko modifikāciju plastmasas izstrādājumu pilnas ir ne tikai ceļa malas, bet arī ciematu nomales Rumānijā, Bulgārijā. Skumji vērot polietilēna «rotu» kaudzes Karpatu kalnu nogāzēs. Trūcīgajos Rumānijas austrumu miestiņos, arī dažos kalnu kūrortos mītošajiem jēdzieni «atkritumu savākšana un šķirošana», «nodošana otrreizējai pārstrādei» šķiet pilnīgi nezināmi. Nedaudz cerīgāka ir Rietumturcija. Taču tur liela loma noteikti ir joprojām spēcīgajai Austrumu kultūrai, kurā nozīmīga vieta atvēlēta tīrībai un sakoptībai.Salīdzinot pasaulē redzēto ar Latviju, jāteic – mums jābūt modriem, gataviem jauniem izaicinājumiem vides saglabāšanas jomā. Pārāk kūtri vēl ir mūsu tirgotāji, ņemot ārā no apgrozījuma bezmaksas milzu polietilēna maisiņu kalnus. Daudz aktīvākiem jābūt atkritumu savācējiem. Pašvaldībām jārosina iedzīvotājus šķirot nederīgās lietas, jādomā par apzināto mēslotāju bargāku sodīšanu. Daudzviet Eiropā redzētais liek domāt, ka, aktīvi pret vides piesārņošanu necīnoties, mēslu jūrā ieslīgt var pavisam drīz.
