Ciklā «Pasaules reliģijas» turpinām sniegt īsu ieskatu plašās un sarežģītās tēmas būtībā. Cikls tapis pēc vairāku lasītāju ierosinājuma.
Ciklā «Pasaules reliģijas» turpinām sniegt īsu ieskatu plašās un sarežģītās tēmas būtībā. Cikls tapis pēc vairāku lasītāju ierosinājuma. Iepriekšējā reizē stāstījām par jūdaismu, bet šoreiz iepazīstināsim ar islamu.
Muhameds ir vēsturiska persona
Islams ir trešā lielākā pasaules reliģija. Tās avoti ir tie paši, kas kristietībai un jūdaismam. Islama reliģijas sekotājus sauc par musulmaņiem. Tulkojumā no arābu valodas «islam» nozīmē ‘padošanos’ vai ‘pakļaušanos’. Musulmaņi sevi pakļauj Dieva Allāha gribai.
Islama rašanos saista ar pravieti Muhamedu, kurš dzimis aptuveni 571. gadā arābu pilsētā Mekā. Jau daudzus gadsimtus Meka ir visu musulmaņu svētvieta. Vēsture glabā faktus, ka, sasniedzot 40 gadu vecumu, pār Muhamedu nākusi atklāsme. Pirms tam viņš ilgstoši nodevies meditācijai.
Korāns atzīst praviešus
Pēc Muhameda nāves viņa mutvārdos saņemtās atklāsmes tika apkopotas un pierakstītas. Tā radās musulmaņu svētie raksti – Korāns. Tā ir musulmaņu galvenā mācība par Dievu. Korānā, tāpat kā Bībelē, tiek atzīta viena Dieva pastāvēšana. Musulmaņu svētajos rakstos noteiktas ikkatra ticīgā dzīvi regulējošas normas, reliģiskā un sociālā uzvedība.
Korāns atzīst Pastaro tiesu un augšāmcelšanos. Pieminēta arī labā un ļaunā nemitīga cīņa. Atbilstoši Korānam eņģeļi ir Dieva sūtņi. Vēl ir virkne citu garīgu būtņu, piemēram, džinni, kas radīti no uguns un kuru mērķis ir kalpot Dievam. Dumpīgos džinnus sauc par dēmoniem, bet dēmonu vadonis ir ībliss jeb sātans. Par Dieva sūtņiem Korānā tiek uzskatīti pravieši, sākot ar Ādamu, Ābrahamu, Jēzu Kristu un beidzot ar Muhamedu – galveno pravieti. Tomēr islams neatzīst kristietības sludināto Dieva Trīsvienību.
Uz lūgšanu aicina muedzins
Musulmaņi lūdz Dievu piecas reizes dienā. Pirms katras lūgšanas notiek obligāta rituālā mazgāšanās. Lai kurā pasaules malā musulmanis atrastos, lūgšanas laikā viņš nometas ceļos svētās pilsētas Mekas virzienā. Ticīgos uz lūgšanu aicina saucējs jeb muedzins.
Musulmaņu dievnamu sauc par mošeju. Tā ir sfēriska celtne ar slaidiem tornīšiem jeb minaretiem. Mošejas rotā tikai ar ornamentiem, jo Korāns aizliedz attēlot cilvēku. Baltijas valstīs nav nevienas mošejas, toties visai iespaidīgs musulmaņu dievnams atrodas Sanktpēterburgā.
Ramadāna mēnesī gavē
Vienu mēnesi gadā (to sauc par ramadānu) musulmaņi gavē. No saules lēkta līdz rietam viņi nedrīkst ēst, dzert, mīlēties un smēķēt. Viens no islama mācības pamatprincipiem nosaka, ka musulmanim vismaz reizi dzīvē jādodas svētceļojumā uz Meku.
Korānā izteikts mudinājums visiem ticīgajiem cīnīties pret tiem, kuri cīnās pret viņiem. Vienlaikus eksistē agresīvas rīcības aizliegums, taču notikumi Tuvo Austrumu zemēs liecina, ka bieži tas netiek ievērots.
