Rundāles pils muzejam 2004. gads ir saistīts ar pozitīviem pavērsieniem. Tā uzskata iestādes direktors Imants Lancmanis.
Rundāles pils muzejam 2004. gads ir saistīts ar pozitīviem pavērsieniem. Tā uzskata iestādes direktors Imants Lancmanis.
Būs savs rožu dārziņš
Pirmo reizi muzeja vēsturē gada laikā ir atvērti trīs atjaunoti interjeri, sākta hercoga guļamistabas parketa restaurācija un bibliotēkas plafona konservācija. Parketa atjaunošanu sponsorē hercoga Bīrona pēctecis – princis Ernsts Johans Bīrons, bet līdzekļus plafona konservācijai piedāvā Latvijas uzņēmēji. Parketu restaurē Aivars Students – augsti kvalificēts amatnieks no Gailīšu pagasta.
Ievērojami uzlabojumi veikti pils parkā. Ar tiem iepazīstina Imants Lancmanis: “Zaļo teātri parkā bija paredzēts veidot divus gadus, bet pašu spēkiem to izdevās paveikt vienā vasarā. Turklāt parkā tika iekārtoti arī divi ornamentāli parteri, iesaistot procesā muzeja speciālistus un sezonas strādniekus. Viņu veikums ir ļoti kvalitatīvs.
Šogad ierīkots interesants dekoratīvs stādījums – holandiešu boskets ar tūkstoš tulpēm. No Anglijas nākamgad saņemsim senu šķirņu rožu stādus, lai parkā sāktu veidot 18. gadsimta rožu dārziņu. Jau ir gatavs viens koka paviljons – baroka parkam raksturīga būve –, kas atrodas pie dārznieka mājas. Vēl ir paredzēta piecu paviljonu celtniecība. Divi atradīsies uz Zaļā teātra skatuves, bet pārējie – parka dažādās vietās.”
Veidos strūklaku un oranžēriju
Pils muzeja direktors norāda, ka 2005. gadā parkā turpināsies ornamentālo parteru veidošana, centrālās strūklakas, parka vārtu un žoga būvniecība. “Kad šie darbi būs paveikti, par ieeju parkā no apmeklētājiem tiks iekasēta maksa, kā tas notiek citviet pasaulē. Līdzekļus muzejs ieguldīs parka attīstībā, jo stādi ir ļoti dārgi. Arī zaļās zonas uzturēšanai un labiekārtošanai ir vajadzīgas ievērojamas summas,” uzsver Imants Lancmanis.
Turpmāk ieeja parkā būs no pils austrumu puses, bet jau nākamajā gadā ēkas rietumu daļā sāksies bijušo vārtu stabu un siltumnīcas mūru atjaunošana, lai izveidotu oranžēriju. Tā ir ļoti nepieciešama lauru koku novietošanai, jo dienvidu augi drīkst atrasties ārā tikai vasarā.
Nākamgad restauratori turpinās hercoga darba kabineta atjaunošanu, lai 2006. gadā to varētu atklāt. Pils pagrabā šogad ir paplašināta memoriālās tēlniecības ekspozīcija, bet jaunajā tūrisma sezonā apmeklētāji varēs aplūkot arī sarkofāgu kolekciju. Vērienīgu izstādi “Baroka laika mode Latvijā” pilī atvērs 2005. gada maijā.
Neatlaidīgi tuvojas mērķim
Sērijā “Latvijas muižas” nākamā gada februārī nāks klajā divi jauni izdevumi: “Skaistkalnes muiža” un “Jumpravas muiža”, kuru autors ir Imants Lancmanis. Jau izdotas šīs sērijas septiņas grāmatas. Par pils muzeja publikāciju prioritāti 2005. gadā noteikta heraldikas izstādes kataloga sagatavošana un izdošana.
Bauskas rajona iedzīvotāji jau ir pieraduši pie pārmaiņām Rundāles pilī, taču daudzi Latvijas iedzīvotāji un ārvalstu viesi, kuri vēsturisko objektu apmeklē pēc ilgāka pārtraukuma, ir pārsteigti par acīmredzamajām pārmaiņām. Viņu vidū ir arī uzņēmējs Aleksandrs Kočergins. “Pirmo reizi Rundālē biju pirms desmit gadiem. Toreiz man šķita, ka atjaunošana aprobežosies ar reprezentācijas interjeru grupu. Atbraucot uz pili šovasar, jutos kā jaunatklājējs un brīnījos, cik daudz ir paveikts. Baroka ansambļa apskate, manuprāt, būtu jāsāk ar pils restaurācijas tematisko izstādi. Tikai tad ir iespējams saprast, ar kādu neatlaidību, konsekvenci un mērķtiecību baroka arhitektūras pērle tiek atjaunota. Otra tāda objekta Latvijā nav,” spriež uzņēmējs.
