Ieklausies, ieklausies, ieklausies, kā mūžības zvani skan!
Ieklausies, ieklausies, ieklausies,
Kā mūžības zvani skan!
Paiet minūte, stunda, diena,
Lūk,
Gads jau pieskaitīts klāt
Gan jums, gan tev, gan man.
Cik gadu pagājis jau,
Kad pirmie zvani pie šūpuļa
Skanēja bikli un klusi!
Un, pasauli ieraudzījuši,
Meklējām zvanu skaņas –
Uz kuru debess pusi doties.
Uz kuru pusi?…
Tad nāca gadi gari.
Kad gluži nejauši kādreiz
Satikāmies ar tevi,
Ar sevi,
Ar jums,
Ar naidu, mīlestību, pat nāvi.
Bija miera mirkļi un kari.
Un atkal dunēja zvans –
Tieši tur, kur stāvi.
…Tajā vietā,
Kur vēlreiz paliki dzīvs!
