Mūziku nevar izteikt vārdos. Jo īpaši brīžos, kad armēņu virtuozs, profesors Dživans Gasparjans, spēlē duduku. Tā ir no aprikožu koka saknes darināta flauta.
Mūziku nevar izteikt vārdos. Jo īpaši brīžos, kad armēņu virtuozs, profesors Dživans Gasparjans, spēlē duduku. Tā ir no aprikožu koka saknes darināta flauta.
Rīgā koncertē otro reizi
Pirms dažām nedēļām Rīgas Kongresu namā klausītāji trīs stundas sēdēja ar aizturētu elpu. Viņi bija kļuvuši par lieciniekiem brīnuma radīšanai. Mazmazītiņā flauta meistara rokās uzbūra skaņas, kas šķita atlidojam no debesu dzīlēm. Protams, izklausās banāli, jo vārdi salīdzinājumā ar mūziku ir bezspēcīgi.
Dživans Gasparjans Rīgā koncertēja otro reizi. Nepiedodamā izklaidībā pērn aizmirsu laikus nopirkt biļetes. Reizēm iegriezos mūzikas veikalos, pārcilāju dažus diskus. Šis tas no Dž. Gasparjana sadarbības ar dažām grupām bija atrodams arī manā necilajā privātajā kolekcijā. Taču man gribējās dzirdēt viņu vienu – dzīvā izpildījumā, skanot tikai duduka solo. Es ilgojos pēc šīs mūzikas. Neapzināti sāku gaidīt, un šis mirklis beidzot pienāca. Producents Vladimirs Rešetovs izcilo virtuozu atkal uzaicināja koncertēt Rīgā.
Meistars ar pasaules vārdu
Dž. Gasparjans ir mūsdienu leģenda. Viņš ir rakstījis mūziku pasaulslavenām filmām “Gladiators”, “Oņegins”, “Jēzus Kristus pēdējā kārdināšana”, “Doktors Živago”, sadarbojies ar Pīteru Gabrielu, Stingu, Braienu Īno, Borisu Grebenščikovu. Maestro dzīvo gan Losandželosā ASV, gan savā dzimtajā pilsētā Erevānā, kur īsteno ilgi lolotu sapni. No personiskajiem līdzekļiem Dž. Gasparjans finansē jaunas mūzikas augstskolas celtniecību, kurā 100 jauniešu varēs apgūt nacionālā instrumenta duduka spēli.
Virtuozam ir 75 gadi. Viņš izskatās tik apbrīnojami jauneklīgs un vitāls, ka mana pavadone koncertā iesaucās: “Nevar būt! Publicētajās informācijās noteikti ir ieviesusies kļūda!” Uz skatuves solists uznāk ar diviem armēņu pūšamā instrumenta – zurnas – spēlētājiem. Tie rada ļoti īpatnēju, monotonu fona skaņu. Kaut kas līdzīgs ir dzirdams kalnos, kad trokšņi no ielejām apvienojas klusinātā, dunošā melodijā. Tieši zurna pastiprina duduka brīnumainās, vibrējošās un ārkārtīgi maigās intonācijas.
Duduka lūgšana un balss
Neesmu armēņu tradicionālās kultūras pazinēja, taču bija skaidrs, ka koncerta pirmajā daļā solists izpildīja autentisku tautas mūziku un paša sacerētas improvizācijas. Amerikāņu rakstnieks Viljams Sarojans, pēc izcelsmes armēnis, Dživana Gasparjana spēli savulaik nodēvējis par “duduka lūgšanu”. Nezinu, vai ir iespējams trāpīgāks raksturojums. Reizēm šķita, ka nevienā katedrālē nebūtu iespējams tik dziļi izjust Dieva klātbūtni kā tovakar Kongresu namā.
Tulkojumā no armēņu valodas duduks nozīmējot aprikozes koka dvēseli. Kopā ar vairākiem skolniekiem Dž. Gasparjans vēlāk demonstrēja arī duduka neierobežotās iespējas, atdarinot putnu treļļus un dažādas citas dabas skaņas. Pēc pārtraukuma Maestro uzkāpa uz skatuves bez flautas. Klausītāji izskatījās nedaudz apjukuši. Tad Gasparjans paņēma mikrofonu un sāka dziedāt a cappella dzīvā, sulīgā baritonā. Tās bija smeldzīgās armēņu tautas melodijas. Neko vairs negribējās domāt, vien saplūst ar šīm skaņām.
Solistu gaida metropolēs
Erevānas konservatorijā, kur izcilais mūziķis joprojām ir pasniedzējs, duduks kļuvis par tādu pašu akadēmisku disciplīnu kā vijole un klavieres. Visi pazīstamākie tautas instrumenta virtuozi ir Dž. Gasparjana skolnieki. Internetā bija izplatīta informācija, ka meistaram piederot aprikožu birzs un viņš pats gatavojot flautas. Duduks ir kļuvis atpazīstams gan Holivudas filmās, gan avangarda mūzikas grupu ierakstos, kas labprāt sadarbojas ar solistu.
Šogad Dživans Gasparjans gatavo kopīgu programmu ar franču šansonjē vecmeistaru Šarlu Aznavūru – spilgtāko šī žanra pārstāvi. Duduka virtuozs uzstāsies arī Austrijā, ASV, Meksikā un Maskavā. No 21. līdz 24. aprīlim Turcijas galvaspilsētā Stambulā notiks vērienīgs “World Music” festivāls, kurā piedalīsies arī Dživans Gasparjans. Internetā ir iespējams noklausīties (un pasūtīt) Maestro populārākos diskus. Rīgas lielākajos mūzikas veikalos duduka ierakstus vajadzētu meklēt etnomūzikas kolekcijās.
***
Skaidrojums
– “World Music” – pasaules mūzika jeb mūsdienu tautas mūzika. Termins radies 1987. gadā Lielbritānijā un apzīmē mūsdienīgas improvizācijas par etniskās mūzikas tēmām.
– Dživana Gasparjana koncertprogrammas arī iekļaujas “World Music” kategorijā.
