Lietusgāžu stihijā uz soliem sakāpušie Imanta Kalniņa mūzikas cienītāji Cēsu pilsparka estrādē cits citam vaicāja: «Vai tu kaut ko redzi?».
Lietusgāžu stihijā uz soliem sakāpušie Imanta Kalniņa mūzikas cienītāji Cēsu pilsparka estrādē cits citam vaicāja: «Vai tu kaut ko redzi?». Bija dzirdama tikai viena atbilde: «Unibanku». Ko gan vairāk par sarīkojuma ģenerālsponsora milzīgo reklāmu aiz «lietussargu meža» varēja ieraudzīt?
Dabas neaprēķināmie spēki Senās mūzikas festivāliem allaž bijuši labvēlīgāki, jo nevienu reizi lietus nav gāzis kā no spaiņa. Tomēr apmeklētājiem jau otro gadu nepārprotamā veidā tiek atgādināts par galveno labvēli, bez kura, pasarg’ Dievs, svētki varbūt nenotiktu. Pērn starptautiskā Senās mūzikas festivāla ielūgumu un afišu centrālo vietu aizņēma sauklis: ««Rīgas vīni» Jums dāvā svētkus ar šampanieti». Tostarp festivāla norisēm bija atvēlēts gaužām niecīgs laukumiņš. Nu, ko – ja svētki, tad svētki! Kālab neiedzert šampanieti senās mūzikas pavadījumā?
Šogad «pamats» kļuva stingrāks. Jau agrā 11. jūlija priekšpusdienā Kultūras ministrijā rīkotajā preses konferencē ikvienam bija dota iespēja nobaudīt īru viskiju «Tullamore Dew». Tā vienīgais izplatītājs Latvijā – firma «MONO – M ». Firmas pārstāve atzīstami labā valsts valodā stāstīja, cik liels gods «MONO –M» ir kļūt par «elitārā Senās mūzikas festivāla» ģenerālsponsoru.
Labos nodomus nevar apstrīdēt. Tāpat nedrīkst sagandēt neviena kultūras sarīkojuma organizētāja līksmi par atrastajiem naudas devējiem. Taču prieka izpausmēm tomēr vajadzētu iekļauties saprāta robežās.
Visos 6. starptautiskā Senās mūzikas festivāla iespieddarbos (afišās, bukletos, ielūgumos u. c.) visredzamākajā vietā rotājas «Tullamore Dew» reklāma. Patiesi, ja klausītājs nav elitārs, tad viņa vientiesīgajās asociācijās šo divu vārdu salikums arī saistīsies ar seno mūziku… Taču, iespējams, ka tādas pārdomas izraisa vienīgi aprobežota fantāzija. Uzņēmēju loma, atbalstot kultūras norises valstī, ir cildināma. Nenoliedzami, katru firmu vada savi apsvērumi, katrai vajadzīga reklāma. Bet tā kļūst aizvien uzbāzīgāka un bezgaumīgāka. Tā vien šķiet, ka naudas devēju labie darbi citādi var palikt nepamanīti.