Bauskas pils muzeju pagājušajā nedēļā apmeklēja senās mūzikas un mākslas festivāla «Vivat Curlandia!» mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs un starptautiska jauno mūziķu grupa. Viņi piedalījās reklāmas materiāla filmēšanā, ko publicēs sociālajos tīklos un citās interneta vietnēs.
Videostāstu 28. maijā filmēja Dmitrijs Ščegoļevs. Tajā pašā dienā pilī notika muzikologa profesora Borisa Avrameca senajai mūzikai veltītā cikla noslēguma lekcija par baroka mūziku.
Vērīgi jālasa informācija
Filmēšanu vēroja un lekciju apmeklēja arī «Bauskas Dzīve». Māris Skanis, Bauskas pils muzeja direktors, uzsver, ka senās mūzikas festivāla «Vivat Curlandia!» koncertu biļetes jau ir pārdošanā no 28. maija. Tās var nopirkt «Biļešu paradīzes» kasēs un Bauskas pils muzejā. Festivāls, ko rīko Bauskas pils muzejs un Rīgas Senās mūzikas centrs, turpināsies no 16. līdz 17. jūlijam pilī, Bauskas Rātsnamā un Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcā.
Diemžēl dažos interneta portālos jau ir publicēta neprecīza informācija, aicinot interesentus doties uz Bausku 8. jūlijā, lai apmeklētu Starptautiskā senās mūzikas festivāla koncertus. Festivāls «Vivat Curlandia!» un 22. Starptautiskais senās mūzikas festivāls ir divas atšķirīgas norises, kam ir dažādi rīkotāji.
Starptautisko senās mūzikas festivālu, kas no 7. līdz 9. jūlijam notiks Rīgas baznīcās un Rundāles pilī, organizē valsts SIA «Latvijas koncerti», bet «Vivat Curlandia!» ir Bauskas pils muzeja un Rīgas Senās mūzikas centra iniciatīva. Rundāles pilī un dārzā 9. jūlijā ir paredzēti 22. Starptautiskā senās mūzikas festivāla trīs koncerti, bet Bauskā gan tie nenotiks.
Veido scenogrāfiju un kostīmus
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Māris Skanis stāsta par gatavošanos festivālam «Vivat Curlandia!»: «Profesora Borisa Avrameca izglītojošais lekciju cikls par seno mūziku, kas reizi mēnesī no marta līdz maijam notika Bauskas pilī, bija gaidāmā festivāla pirmā aktivitāte. Tās mērķis – sagatavot klausītājus senās mūzikas uztveršanai. Lekcijās tika atskaņoti vairākumam apmeklētāju iepriekš nepazīstami viduslaiku, renesanses un baroka mūzikas fragmenti no profesora audioierakstu krājuma, kā arī sniegta ļoti interesanta un daudzveidīga informācija par Eiropas mūzikas vēsturi no 15. līdz 18. gadsimtam.»
Festivāla īpašais notikums būs itāliešu skaņraža Klaudio Monteverdi 1607. gadā komponētās operas «Orfejs» izrāde Bauskas pils pagalmā. Scenogrāfiju veido māk-slinieks Artūrs Arnis, bet 17 kostīmus šuj rundāliete Jeļena Forste – vēsturisko tērpu rekonstrukciju izcila meistare. Jaunā māksliniece Dārta Hofmane ir izstrādājusi festivāla logotipu un plakātu.
Festivāla atklāšanas koncerts «Hercogienes Luīzes Šarlotes dziesmas» 16. jūlijā notiks Bauskas Rātsnamā. Tajā ir 70 vietas, tādēļ M. Skanis klausītājus aicina biļetes iegādāties laikus.
Iestudē 17. gadsimta operu
Diriģents, Latvijas Mūzikas akadēmijas Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs un muzikologs Boriss Avramecs K. Monteverdi operas «Orfejs» izrādi Bauskas pilī dēvē par īpašu notikumu Latvijas mūzikas dzīvē, jo opera tiek iestudēta pirmo reizi. Agrāk varēja noklausīties vienīgi tās koncertuzvedumu.
Baroka mūzikas lekcijā Boriss Avramecs atskaņoja «Orfeja» ieraksta fragmentus. Viņš spriež: «Mūsuprāt, operas iestudējums būs Bauskas festivāla «nagla». Arī tāpēc, ka mūzikas vēsturnieki «Orfeju» uzskata par pirmo pilnvērtīgo operu Eiropā.»
Iestudējumā piedalīsies solisti, koris un Māra Kupča vadītais baroka orķestris, kas izrādē atradīsies zem pils ziemeļu korpusa balkona. Darbība norisināsies pils bruģētajā pagalmā.
Programmas īpašās pērlītes
Festivāla programmu komentē Māris Kupčs: «Iesaku apmeklēt koncertu «Sievišķīgais baroks», kurā uzstāsies slavenā Lionas baroka orķestra «Le Concert de l’Hostel Dieu» solistu ansamblis. Lionas baroka orķestrim ir ļoti bagātīga pieredze, tas ir plaši pazīstams un iemīļots. Man ļoti patīk holandiešu ansamblis, kas 16. jūlijā koncertēs Bauskas pilī. Viena no starptautiskās mūziķu grupas dalībniecēm ir Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Ilze Grēvele. Viņa apbrīnojami izcili dzied Ferāras galma mūziku. Improvizācijas ansamblis no Austrijas, ko vada šajā valstī studējošais latvietis Ernests Neimanis, piedalīsies Spānijas noskaņu programmā un klavesīnistu koncertā. Tajā Ernests un Minjonga Kima spēlēs četrrocīgi.»
Māris Kupčs min Kurzemes hercoga Jēkaba sievas – Brandenburgas princeses Luīzes Šarlotes – nozīmīgo lomu Eiropas 17. gadsimta dziedāšanas kultūras popularizēšanā Kurzemē. Būdama augsti izglītota princese, viņa labi orientējās daiļajās mākslās. Pētniekiem īsts atradums bija Luīzes Šarlotes sastādītā «Dziesmu grāmata», kuras oriģināls glabājas Krievijā. Vēl 20. gadsimta 90. gados izdevās dabūt grāmatas kopiju un izdot Latvijā. Pirms daudziem gadiem kādā Starptautiskā senās mūzikas festivāla atklāšanas koncertā Bauskas pilī tika izpildītas dziesmas no Luīzes Šarlotes grāmatas. Tās galvenokārt ir nevis vācu, bet gan franču un angļu valodā, apliecinot Anglijas kultūras lielo ietekmi 17. gadsimta Eiropā.
