Latvija nu ir NATO – 2. aprīlī pie galvenās mītnes Briselē tika uzvilkti Latvijas un vēl sešu jauno dalībvalstu karogi.
Latvija nu ir NATO – 2. aprīlī pie galvenās mītnes Briselē tika uzvilkti Latvijas un vēl sešu jauno dalībvalstu karogi.
Rīgā un daudzviet mūsu valstī sakarā ar šo vēsturisko brīdi piektdien notika dažādi sarīkojumi. Izpalika vienīgi solītais iznīcinātāju lidojums mūsu gaisa telpā. Skaidrojumi tam dažādi. “Bauskas Dzīvei” no neoficiāliem avotiem tika teikts, ka NATO virspavēlniecībai par šo pasākumu nekas neesot bijis zināms, lidojums izsludināts bez iepriekšējas saskaņošanas. Otra versija – 2. aprīlī tieši notika NATO un Krievijas sarunas, kālab gan tad lieki tracināt “lielo kaimiņu”… Vēl kāds variants – jātaupa nauda, nav ko šoviem to tērēt. Lai vai kā, 2. aprīļa dienas vēsturiskais nozīmīgums no tā necieta. NATO mēs esam tik un tā.
No malas vērojot svētku dienas norises, “Bauskas Dzīvei” nepieņemams šķita, ka uz Saeimas svinīgo sēdi neieradās Einars Repše kopā ar kreiso bloku un četriem pārbēdzējiem no tā. Tas jau vairs nav tikai personiska aizvainojuma izpaudums, tā patiesībā ir nodevīga attieksme pret savu valsti un vēlētājiem.
Var jau būt, ka Repšem atbalsts tautā vairs nav nepieciešams, bet to gan novērtē, piemēram, Valsts prezidente. Daži citāti no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runas svinīgajās vakariņās par godu Latvijas uzņemšanai NATO Melngalvju namā 2. aprīlī:
“Ir noiets garš, grūts un atbildīgs ceļš, bet cauri visām grūtībām vienmēr ir bijis viens mērķis – darīt visu, kas Latvijai nepieciešams, lai nostiprinātu savu suverenitāti, lai paveiktu maksimāli to, kas nepieciešams mūsu drošībai.
Tas ir bijis liels darbs, liels ieguldījums, paldies visiem, kas no tuvienes vai tālienes tajā ir piedalījušies. Mēs nebūtu varējuši sasniegt to bez atbalsta tautā un parlamentā.
Es vēlētos pateikties visiem ministru prezidentiem, kas ir turējuši valdības grožus šajā posmā kopš neatkarības atgūšanas. Un, kaut ārzemju žurnālisti vai katru dienu man vaicā, kā tas nākas, ka Latvijā tik bieži mainās valdības, es saku – valdības nāk un iet, un mainās, bet Latvijas virzība paliek nemainīga, Latvijas mērķi paliek nemainīgi, Latvijas vērtības paliek nemainīgas..”
Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Atis Slakteris 2. aprīlī Rīgas Latviešu biedrības namā rīkoja pieņemšanu par godu valsts uzņemšanai NATO, uz to aicinot arī reģionālās preses pārstāvjus. Vai zemnieks, nokļuvis aizsardzības ministra postenī, jūtas “savā ādā”? Atbildei noderētu arī zināmais joks – tanks tas pats traktors vien ir, tikai reizēm šauj. Un kā inženieris mehāniķis A. Slakteris to ļoti labi zina. “Latvieši bijusi un ir arāju tauta. Tikai dažādos laikos tā daudzreiz sagadījies, ka nācies zemkopību likt pie malas un doties ar ieročiem savu zemi aizstāvēt,” tā Atis Slakteris žurnālistiem pamato it kā savādo nokļūšanu aizsardzības ministra amatā.
Atis Slakteris nesen atgriezies no Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņam bijusi tikšanās ar ASV aizsardzības sekretāru Donaldu Ramsfeldu. Šīs tikšanās laikā daudz runāts par alianses nākotnes mērķiem, kā galveno izvirzot NATO gaisa aizsardzības sistēmas reformēšanu. Šajā kontekstā runāts par to, ka turpmāk lielāka uzmanība būtu jāpievērš tieši teroristu pārņemtu pasažieru lidmašīnu pārtveršanai, bet mazāk – patrulēšanai gaisa telpā.
Atis Slakteris uzsvēra, ka NATO politiku līdz šim mēs esam lietojuši, tagad mēs to kopā ar citām dalībvalstīm veidosim, tā arī esot galvenā pārmaiņa pēc 2. aprīļa.
Par Krievijas attieksmi ministrs teica – Krievijai ir jāpieņem, ka Latvija ir kļuvusi par NATO dalībvalsti un lielvalsts pēdējā laikā paustie izteikumi ir tikai “politisko punktu meklējumi”. A. Slakteris cer, ka Krievijas negatīvie izteikumi par Baltijas valstu dalību Ziemeļatlantijas aliansē jau tuvākajā laikā pazudīs.
