Jau divus vakarus aprīlī skatītājiem bijusi iespēja redzēt Dailes teātra jauno izrādi, Leonīda Andrejeva lugu «Mīli mani!».
Jau divus vakarus aprīlī skatītājiem bijusi iespēja redzēt Dailes teātra jauno izrādi, Leonīda Andrejeva lugu «Mīli mani!».
To iestudējis teātra mākslinieciskais vadītājs Mihails Gruzdovs, galvenās lomas uzticot jaunajiem aktieriem, Dailes teātra 8. studijas absolventiem.
Sapņi iepretim izdzīvošanai
Skatoties izrādes sākumu, neviļus gribas labsirdībā smaidīt. Tas no aktieru tēlotās labestības, viņu jaunības un dialogos paustās mīlestības, bezrūpības, sapņu un cerību pārpilnības. Izrādei ritot tālāk, arvien skaudrāk atklājas iestudējuma reklāmas pieteikumā paustais: «Studentu dzidrie nākotnes sapņi un iepretī – izdzīvošanas un pārdošanās pekle… Pagātne vai mūsdienu topošās Eiropas realitāte?
Krievu klasiķa Leonīda Andrejeva nopelns ir ne vien problēmas pieteikums, bet arī iedziļināšanās trauslajos emociju zigzagos – kā dzīvot tālāk, ja realitāte grasās noplicināt viscēlākās mīlestības jūtas.»
Pretēji emocionālajam, jau pirmās daļas beigās iezīmējas otrajā cēlienā detalizēti izvērstais traģisms. Kā apvienot vēlmi izglītoties ar nepieciešamību paēst, sagādāt naktsmājas? Kur rast naudu? Un ko vēl šajā visā pretrunīgo problēmu jūklī darīt ar mīlestību? Programmiņā sniegts rakstnieka Nikolaja Berdjājeva skarbais mīlestības nozīmes skaidrojums: «Erotiskā dzīve, izņemot atsevišķus momentus, ir pati bēdīgākā cilvēka dzīves puse. Mīlestība būtībā nepazīst cerību piepildījumu.» Tā arī izrādē «Mīli mani!» scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša sapņu dūjas, kas piepilda skatuvi sākumā, beigās ir pazudušas. Tās nobendējusi naudas kāre, arī neprasme mīlestību nosargāt.
Varbūt jārunā krieviski?
Tā nu sanācis, ka Mihaila Gruzdova veiksmīgākie iestudējumi Dailes teātrī ir krievu autoru darbi. Izrādē «Mīli mani!», skanot dziesmām krievu valodā, aktieriem runājot krievu klasiķu dzeju, neviļus rodas vēlme, lai visa izrāde ritētu krieviski. Tad tajā vēl pilnīgāk atklātos režisora spēks un profesionālisms. Iestudējums dzīvo ar krievisko garu, dvēseli, skaisti smeldzīgām šīs tautas mentalitātes izpausmēm.
Kaut gan šajā brīdī vairs nav svarīgi, kādā valodā aktieri runā, jo stāsts taču ir par mīlestību. Uz skatuves tēlotajām jūtām, emocijām, prieka un sāpju pārdzīvojumiem nebūtisks ir to izpausmes fonētiskais skanējums. Otrajā daļā dažbrīd gan pārlieku plašs šķiet piedzeršanās tēlojums, žūpojot un par grūto likteni vaimanājot. Izrādes ritējums piestāj, kļūst nedaudz apnicīgs, finālā didaktika mazliet nomāc emocionālo pārdzīvojumu. Tomēr skudriņas ķermenī un trīsas dvēselē paliek.
Viņi vēl ir ceļa sākumā
Uzteicama ir režisora iecere atrast lugu, kurā vienkopus uz skatuves var pulcināt visus vienas studijas audzēkņus, jaunos aktierus. Daudz sirsnīgu ceļa vārdu viņiem veltīts izrādes programmiņā. Tie, kā arī ieskats jauno aktieru biogrāfijās, viņu atziņas par dzīvi un darbu teātrī varbūt ir šī iespieddarba galvenā vērtība.
Redzot Dailes teātra 8. studijas absolventus uz skatuves, pārņem tāda kā pārlaicības izjūta. Reiz tikpat jauni, sapņu un cerību pilni uz skatuves dēļiem savas pirmās lielās lomas spēlēja arī 2. studijas kvēlie mīlētāji Vija Artmane, Harijs Liepiņš un Eduards Pāvuls, 3. studijas audzēkņi Olga Dreģe un Juris Strenga, 4. studijas aktieri Lilita Ozoliņa un Pēteris Liepiņš. Pēc tam arī 5. studijas skaistuļi Mirdza Martinsone un Ivars Kalniņš, 6. studijas vasaras nakts sapņotāji, plastiskie Andris Bērziņš, Esmeralda Ermale, Pēteris Gaudiņš un Juris Gornavs, 7. studijas zvaigznes Harijs Spanovskis, Gundars Āboliņš un Lelde Vikmane.
Nu savu pirmo lielo lidojumu godam veikuši 8. studijas jaunie aktieri. Spārni izplesti turpmākiem vēzieniem.
