Vietējā sabiedrībā nu jau dažus gadus ir vērojama kāda pievilcīga tendence – pastiprināta interese par novada kultūrvēsturi.
Vietējā sabiedrībā nu jau dažus gadus ir vērojama kāda pievilcīga tendence – pastiprināta interese par novada kultūrvēsturi. Skolēni, pagastu un pilsētas bibliotekāri, vēsturnieki un citi entuziasti arvien biežāk pievēršas pētnieciskam darbam. To atzīst arī Valsts jaunatnes iniciatīvu centra skolēnu zinātnisko projektu koordinatore Mudīte Kalniņa. Pagājušajā nedēļā viņa piedalījās Bauskas rajona skolēnu zinātniskajā konferencē. Kultūrvēstures mantojuma izpētei veltīti temati Latvijas vispārizglītojošās skolās pašlaik apsteidz citas nozares un ierindojas pirmajā vietā. Tikai pēc tam seko ekonomika, dabas un eksaktās zinātnes, norāda Mudīte Kalniņa.
Neviļus atcerējos sarunu ar mūsu tautieti Lailu Freivaldi pagājušā gada vasarā Stokholmā. Toreiz Latvijas žurnālistu grupai bija iespēja vairākas stundas debatēt ar Zviedrijā pazīstamo politiķi. Vai Eiropas Savienībā mēs nezaudēsim savu identitāti – tāds bija galvenais jautājums. Ar ļoti konkrētiem piemēriem no zviedru dzīves Lailai Freivaldei izdevās mūs pārliecināt, ka bažas ir nevietā. Viņa stāstīja par to, cik svarīgi zviedriem pēc iekļaušanās Eiropas kopienā ir stiprināt piederību nācijai, apzinoties savas vēstures un kultūras mantojumu. Analizēts plašā kontekstā, tas atklāj īpašo savdabību, un tieši kultūras vērtības ir galvenais kritērijs, kas atšķir vienu tautu no citas. Ne jau nafta, gāze vai iedzīvotāju miljoni.
Vēl nesen interese par kultūrvēsturi bija diezgan fragmentāra. Sausu faktu apkopojumiem trūka dzīvības, jo, aplūkoti ārpus cilvēka darbības, domām, izjūtām, tie neko neizsaka. Beidzot šī shēma ir sakārtota un galvenajā vietā atrodas cilvēks. Bauskas Centrālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe Laimdota Ozoliņa neatlaidīgi un rūpīgi veido Novadpētniecības elektronisko datu bāzi. Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja Brigita Kotāne apkaimes vēstures izpētē ir paveikusi zinātnieces cienīgu darbu. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu arī šie materiāli tiks digitalizēti, tādējādi nodrošinot neierobežoti plašu pieejamību. Arī Bauskas politiski represēto kluba “Rēta” apkopotie un publicētie novadnieku likteņstāsti ir ļoti svarīgs vēstures dokuments.
Pozitīvus piemērus varētu minēt vēl un vēl – kaut vai projektu nedēļas, kurās skolēni pievēršas pagastu vēstures izpētei, intervējot dzīvus cilvēkus, nevis pārrakstot grāmatu tekstus. Šie mēģinājumi varbūt ir bērnišķīgi, bet nepārspīlējot tos var uzskatīt par milzīgu nākotnes “investīciju”. Jaunu cilvēku domāšana jau no mazotnes sāk iegūt dziļākas dimensijas, palīdzot skaidri apzināties savu vietu un nozīmīgumu valsts un pasaules kopainā. Mums patiešām nav pamata justies kompleksu nomocītiem un uzskatīt sevi par niecīgiem un nevarīgiem. Un kas par to, ka Latvija ir maza! Galvenais ir zināt, kas mēs esam, un justies stipriem savā pārliecībā.
