Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām ar vīramāti un ģimenes «kasi».
Turpinām iztirzāt tēmu par nesaskaņām ar vīramāti un ģimenes «kasi». Šoreiz publicējam baušķenieces Veltas (vārds mainīts) vēstuli.
Jau vairāk nekā trīs gadus ar vīru esam šķīrušies. Abi bērni dzīvo pie manis, jo bijušajam vīram ir cita ģimene.
Teikšu godīgi – ar finansēm, kopš aizgāja vīrs, ir švaki. Tikai tuvākie draugi zina, ka «raujos» trīs darbos, lai «savilktu galus». Jāspēj samaksāt par dzīvokli, jāapģērbj un jāpabaro bērni (turklāt abi apmeklē skolu). Pamatdarbā «uz rokas» saņemu 70 latu, vakaros kādā diezgan prestižā iestādē tīru un mazgāju. Trešais darbs ir drīzāk tāda kā «haltūra» – jau tehnikuma laikā kursos iemācījos šūt, un tagad šīs iemaņas noder ģimenes budžeta papildināšanai.
Mēneša beigās ierasts visu nopelnīto naudiņu «salikt pa plauktiem». Vispirms norēķinos par visiem obligātajiem maksājumiem. Atlikušo naudu atkal sadalu «grupās» – ēšanai, saimniecības un higiēnas precēm, nolieku atsevišķi arī naudu lielākiem pirkumiem un vēl «lieku naudu» drošības labad.
Par dzīvokli vienmēr esam norēķinājušies, arī paēduši un apģērbušies esam. Dārzā ir gana ogu un ābolu, ziemā nekad nav trūcis ievārījumu un kompotu.
Grūti klājas, taču kaut kā dzīvojam, jo citiem ir vēl smagāk. Uzskatu – ja tev ir divas rokas un kājas, ja veselība nestreiko, tad var noturēties «virs ūdens». Par bērniem ir jārūpējas un depresijai ļauties gluži vienkārši nav laika.
