Pēc ugunsgrēka Cesvaines pilī pastiprinājusies sabiedrības interese par kultūras mantojuma aizsardzības un vēsturisko celtņu drošības problēmām.
Pēc ugunsgrēka Cesvaines pilī pastiprinājusies sabiedrības interese par kultūras mantojuma aizsardzības un vēsturisko celtņu drošības problēmām.
Jau seno laiku filosofi bija ievērojuši, ka tāda ir cilvēka daba – iegrimt pašapmierinātā snaudā, iekams nav notikusi nelaime.
Patīkami izņēmumi
Situācija muižu un piļu saglabāšanā Bauskas rajonā no vispārējā fona valstī atšķiras ar dažām pozitīvām iezīmēm. Pēc pasaules labākajiem standartiem restaurētā Rundāles pils un veiksmīgi rekonstruētā Mežotnes pils pārstāv vēsturisko celtņu kategoriju, par kuru turpmāko eksistenci vairs nebūs jāraizējas. Vēl var minēt arī Bauskas pili ar lietpratīgi izstrādātu un neatlaidīgi realizētu atjaunošanas koncepciju.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības galvenā inspektore Bauskas rajonā Mārīte Putniņa ir pārliecināta, ka nākamajām paaudzēm tiks saglabāta Dāviņu pagasta Bruknas pils, Dzelzāmura medību pils, kā arī muižas ēkas Svitenē, Dzimtmisā un Skaistkalnē (tajās atrodas skolas) un Codes pagasta pansionāta «Derpele» nams. Tomēr daudzu valsts aizsardzībā esošu arhitektūras objektu nākotnes izredzes ir visai nedrošas.
Procesu reglamentē likums
Aizsargājamu kultūras pieminekļu statuss Bauskas rajonā ir piešķirts 24 pilīm un muižām, informē Mārīte Putniņa. Eksistē divas grupas – valsts nozīmes un vietējās nozīmes aizsargājamie objekti. Šīs kategorijas nosaka eksperti, ņemot vērā ēku celtniecības laiku, arhitektonisko vērtību, apdares detaļu unikalitāti un citus specifiskus faktorus.
Valsts nozīmes aizsardzības statuss mūsu rajonā ir Bauskas, Rundāles, Mežotnes, Kaucmindes, Svitenes pilij un Codes muižas dzīvojamai ēkai. Pārējās celtnes ietilpst vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu kategorijā.
Aizsargājamo objektu saglabāšanu, aizsardzību un atjaunošanu reglamentē Latvijas Republikas likums «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Likuma 24. pants «Kultūras pieminekļu saglabāšanas finansēšana» nosaka kārtību, kādā objekta īpašnieks var saņemt līdzekļus ēkas izpētei, konservācijai, remontam vai restaurācijai. Finansējums var tikt piešķirts tikai saimnieciski neizmantojamiem valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem. Tas nozīmē, ka ēkas funkcija neparedz nekādu naudas pelnīšanas veidu, kā, piemēram, tas notiek viesu namos, banketu zālēs un līdzīgās izklaides vietās.
Iesaistās «Glābšanas programmā»
No 1993. gada Latvijā darbojas pieminekļu «Glābšanas programma». Laikposmā līdz 2002. gadam programmas līdzekļi atvēlēti Bauskas, Rundāles, Kaucmindes un Svitenes pilij un Codes muižas dzīvojamai ēkai. Faktu komentē Mārīte Putniņa: «Maksimālā summa, kāda var tikt piešķirta vienam objektam, ir Ls 1000. Tieši tik 2002. gadā ēku remontam saņēma Svitenes pils lietotāji un Kaucmindes pils īpašnieki. Svitenes pils kapličas atjaunošanai papildus tika atvēlēti vēl Ls 500. Codes muižas dzīvojamās ēkas remontam «Glābšanas programmas» finansējums – Ls 300 – tika izmantots 1995. gadā.
«Glābšanas programma» ik gadu paredz ap 300 tūkstoš latu valsts nozīmes pieminekļu saglabāšanai. Lai saņemtu programmas finansējumu, ēkas īpašniekam ir jāslēdz līgums ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, informējot par konkrētām vajadzībām. Pēc darbu veikšanas īpašniekam ir jāraksta precīzs pārskats, bet remonta vai restaurācijas kvalitāte jānovērtē inspekcijas pilnvarotai personai.»
Summas šķiet niecīgas
No 2002. gada darbojas Kultūrkapitāla fonda (KKF) mērķprogramma «Latvijas kultūras pieminekļu izpēte, glābšana un restaurācija», katru gadu šiem mērķiem paredzot Ls 150000. Pērn KKF mērķprogrammas līdzekļus, piedaloties projektu konkursā, saņēma Bauskas pils muzejs. Lai glābtu no iznīcības vairākus simtus Latvijas mui- žu un piļu, šo summu vajadzētu simtkāršot, pieminekļu aizsardzības vadošo speciālistu domas atklāj Mārīte Putniņa. Taču aizsargājamu arhitektūras objektu īpašniekiem tomēr pastāv iespēja saņemt vismaz minimālu finansiālu atbalstu, iesaistoties abās minētajās programmās.
Vislielākās raizes arhitektūras pieminekļu aizsardzībā Bauskas rajonā radot privātpersonas, īpaši tie ēku mantinieki, kuri mīt ārzemēs. Pieminekļu aizsardzības inspektore min Jumpravmuižas dzīvojamo ēku un parku, Mazrundāles muižas ansambli, arī Bornsmindes muižas ēku, kuras atjaunošana neizskaidrojamu iemeslu dēļ apstājusies pusceļā.
***
Fakti
Valsts aizsargājamo arhitektūras objektu piederība rajonā:
valsts īpašumi – 3,
pašvaldību īpašumi – 11,
privātpersonu īpašu- mi – 9,
draudžu īpašums – 1.
