Eiropas botāniķu aprakstos kolrābji pirmoreiz minēti 1554. gadā. Kopš tā laika tie dažādos veidos pagatavoti un lietoti uzturā Vācijā, Anglijā, Itālijā, Spānijā, no 1806. gada pazīstami Amerikā.
Eiropas botāniķu aprakstos kolrābji pirmoreiz minēti 1554. gadā. Kopš tā laika tie dažādos veidos pagatavoti un lietoti uzturā Vācijā, Anglijā, Itālijā, Spānijā, no 1806. gada pazīstami Amerikā.
Kolrābju garša atgādina puķkāpostus, kāļus, maigus rutkus, redīsus vai brokoļus. Reizēm kolrābjus sauc par meža kāpostiem. Kolrābjus pēc novākšanas var uzglabāt pagrabā visu ziemu, taču pašlaik tieši no dārza tie ir visvērtīgākie.
Kolrābjus ierasts ēst salātos, sarīvētus ar krējumu, eļļu, majonēzi. Tie nav bezgaršīgi kā kabači, bet ar savdabīgu pikantumu. Kolrābjus var pagatavot arī kā silto ēdienu, tie ir sātīgi un vieni no iecienītākajiem arī veģetāriešu vidū.
alus mīklā
3 olas sakuļ ar 250 g miltu (tējas glāze ar kaudzi), pamazām pievieno glāzi alus, mazliet sāls. Kolrābjus nomizo, sagriež šķēlēs, apsāla, ļauj stundu pastāvēt. Šķēles nosusina, apmērcē mīklā, cep uz pannas eļļā, kamēr brūnas no abām pusēm.
Sautējums ungāru gaumē
Kolrābjus sagriež gabaliņos kā kartupeļus frī cepšanai. Uz pannas izkausē sviestu, margarīnu vai uzkarsē eļļu, cep apmēram 20 minūšu kopā ar sīpoliem. Pievieno gabaliņos sagrieztas sardeles vai cīsiņus, visu kopā uzkarsē, pievieno tomātu mērci, mazliet sāls, maltos melnos piparus. Pasniedz ar vārītiem rīsiem, pārkaisa ar pētersīļiem.
Cepti un pildīti
Kolrābjus apvāra sālsūdenī, pēc tam atdzesē un nomizo. Izdobj vidu, ko piepilda ar kolrābju masu, ko samīca kopā ar malto gaļu, vārītiem rīsiem, sasmalcinātiem ķiplokiem. Sagatavotos kolrābjus liek veidnē vai pīles katlā, kurā ielej mazliet ūdens. Cep cepeškrāsnī apmēram 30 minūšu. Kolrābjus var gatavot, liekot katlu uz plīts virsmas. Uzliekot tam vāku, sautē, kamēr kolrābji mīksti un gaļa gatava.
