Daudzi baušķenieki un arī rajona iedzīvotāji pie Bauskas lielveikaliem vai ielās, iespējams, būs sastapuši mazus diedelniekus.
Daudzi baušķenieki un arī rajona iedzīvotāji pie Bauskas lielveikaliem vai ielās, iespējams, būs sastapuši mazus diedelniekus.
Skolas vecuma bērni lūdz piecus vai desmit santīmus maizītei vai kādam kārumam.
Izmanto mūsu vājības
Kā spēcīgāko trumpi lūdzēji piemetina: «Esmu no bērnunama…» vai pavisam žēlīgi: «Ļoti gribas ēst…» Neviļus izjūtot vainu par dzīves apdalītajiem bērniem, pieaugušie labprāt arī iedod diedelniekam piecus vai desmit santīmus, nopērk saldējumu, šokolādi vai citu našķi.
Var gadīties, ka tādējādi izdarīts «lāča pakalpojums», jo patiesība un diedelēšanas zemteksts ir pavisam citādāks. Bieži par bērnunama «Annele» audzēkņiem uzdodas bērni, kuri nemaz nav šīs iestādes audzēkņi. Diemžēl arī diedelēšana skolēnu vidū sāk izvērsties par ienesīgu amatu, tāpat kā tas notiek pieaugušo pasaulē.
Lūdzēji māk izmantot mūsu vājības savā labā, jo saprot, ka daļai cilvēku bērnunams saistās ar sērdieņu grūtu, sūru dzīvi un materiālo situāciju. Tāpēc cenšamies palīdzēt, kā varam…
Izmelotas «santīmu lamatas»
Lai izprastu situāciju, «Bauskas Dzīve» tikās ar bērnunama «Annele» direktori Lilitu Grāvīti. Viņa pauda sarūgtinājumu par šo situāciju un to, ka cilvēki mēdz būt ļoti lētticīgi.
«Man jāatzīst, ka bērni tiešām ubago. Varbūt ir arī daži mūsējie, bet ne visi. Biju pārsteigta un sašutusi, kad pašai pie lielveikala vakarā klāt pienāca puišelis, lūgdams santīmus un teikdams, ka esot no «Anneles». Tas nebija mūsu iestādes bērns. To viņam arī teicu. Puika pazuda zibens ātrumā. Skumji. Gadās, audzēkņi melo, ka bērnunamā viņus pietiekami labi neēdina, ka pastāvīgi ir izsalkuši, izdomā arī citas «santīmu lamatas»,» situāciju komentē bērnunama direktore.
«Anneles» darbinieki stāstīja – esot redzēts, ka ar lauku tantiņas nopirkto maizes puskukulīti tiek spēlēts futbols. Ne jau maizi viņiem gribējies…
Pret ēdienu izturas ar necieņu
«Bauskas Dzīve» iepazinās ar bērnunama audzēkņu ēdienkarti. Jāteic – apskaužami! No rīta bija redzami devīgi piebērti šķīvji ar brokastu pārslām. Varot dabūt arī papildporciju. Pusdienās – karbonāde, kartupeļi, dažādi salāti, saldēdiens. Bērniem tiek doti arī našķi un kārtīgas vakariņas. Cits jautājums, vai viņi grib ēst ar olu saceptus puķkāpostus vai vitamīnu salātus, kas vajadzīgi augošam organismam. Viņiem vairāk garšotu saldumi, čipsi un kola brokastīs, pusdienās, vakariņās.
«Sāpīgi dažreiz vērot, ka pret mūsu virtuvē gatavoto ēdienu bērni izturas ar necieņu,» sacīja «Anneles» virtuves saimnieces. «Mēs sen jau vairs nerēķinām, cik maizes un kartupeļu patērējam. Bērni to var saņemt, cik vēlas. No mājām nesam ievārījumus, cenšamies, lai nekā netrūktu,» skaidroja L. Grāvīte.
Saņem pat kabatas naudu
Direktore atzina, ka ir pateicīga visiem, kuri bērnunama audzēkņiem dāvājuši dārzu labumus, neprasot samaksu. «Tos, kuri tiešām vēlas mums palīdzēt, aicinu nedāļāt santīmus uz ielas, bet atnākt uz «Anneli» un pajautāt, kā var līdzēt. Mūsu bērniem nekā netrūkst materiālā ziņā. Viņi ir ne tikai ļoti labi paēduši, bet ik mēnesi saņem arī kabatas naudu – piecus latus. Vienīgais, ko mēs nevaram viņiem iedot, tā ir ģimenes mīlestība. Esam priecīgi, ka mūsu rajonā ir daudzas ģimenes, kas vasarā pie sevis bija paņēmušas mūsu namiņa bērnus, dāvājot ģimenes siltumu,» pateicības vārdus teica «Anneles» direktore.
Arī mācību gada laikā, brīvdienās un brīvlaikos, bērni labprāt dzīvotu audžuģimenēs. «Annelē» tiek ar pateicību gaidīts ikviens piedāvājums palīdzēt bērniem kompensēt jūtu trūkumu, ko radījusi atšķirtība no ģimenes.
