Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sabiedrībā jūtams savaldības trūkums.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, sabiedrībā jūtams savaldības trūkums. Gan pa sētas, gan parādes durvīm laužas sensācijas – varbūt kaut ar meliem izdosies šo pasauli labot.
Sensāciju ģenerators, LNT ziņu raidījums «Nedēļa», ēterā palaida purkšķi – astoņus gadus pastāvot baņķieru, uzņēmēju un ierēdņu slepena brālība, kas regulējot likumdošanu un faktiski pārvaldot valsti. Slepenības piesaukšana jebkuram stāstam piešķir ticamību.
Pavisam atklāti preses slejās tiek apspriestas «TB»/LNNK priekšsēdētāja M. Grīnblata šķirtās ģimenes lietas saistībā ar 40 tūkstošiem dolāru vērtu dzīvokli. Turklāt kāds pārbēdzējs uz Tautas partiju apgalvo, ka Grīnblata kungs rakstveidā viņam savulaik licis izspiegot A. Šķēli. Spiegu tīklam Latvijā ir 50 gadu tradīcijas, un acīmredzot okšķeru mums arī tagad netrūkst.
«Latvijas ceļam» (LC) par nepatikšanu ļoti atklāts bijis A. Panteļējevs, savienības kongresā uzstādamies vēl partijas līdera lomā. Runājis par nabagiem un naudas maisiem, par diviem «baigā gada» variantiem un «buļbām» (t. i., latviešiem), kas iepeld Eiropas Savienībā bez savas tāpatības (identitātes). Tāda runāšana politiķim netika piedota, un partijas vadītāja amatā ievēlēja premjeru A. Bērziņu. Ticamāk – A. Panteļējevs zināja, ka groži būs jāatdod, un «vājuma brīdī» izteica visu, kas uz mēles. Tikpat atklāts bija arī G. Meierovics, bijušais «ceļinieks»: sākumā tā bija spējīga partija, taču vēlāk sanāksmēs vairāk tika runāts par savas kabatas, nevis valsts interesēm, tāpēc tai laiks noiet malā.
Par mirušiem sliktu nerunā, māca tautas gudrība. Diemžēl neesošo PSRS liek atcerēties ar skarbu vārdu tās himnas atdzīvināšana. «Par brīvu un varenu republiksaimi…» izraisījusi sašutumu Krievijas demokrātos. G. Novodvorska: atgriešanās pie neesošas valsts himnas ir ar tālejošu mērķi – atjaunot PSRS robežas, tātad sava veida kara pieteikums Baltijas valstīm un NVS.
Dažādu sakritību dēļ «Malkam» drūmākā šonedēļ bija 9. decembra diennakts. Krievijas Valsts Domē atbalstītās Staļina himnas sagādāto triecienu pastiprināja ieskats Dz. Gekas dokumentālās filmas pirmajā daļā par 1941. gadā izvestajiem bērniem, kuri palika Sibīrijā. Satriecošas liecības: kas 60 gados, Staļina himnai skanot, pāri palicis no Latvijas inteliģentāko ģimeņu atvasēm. Pilnīga apātija, neiedomājama nabadzība. Dzīvi cilvēki, bet iznīcināti garīgi. Mēs barojam Rietumus, arī jūsu Latviju, – tāda ir Sibīrijā uzauguša Latvijas mazdēla pārliecība. Pēdējo punktu pielika Francijas un Krievijas kopražo- jums – filma «Austrumi – Rietumi» – par francūzietes Marijas likteni. Dodamās līdzi vīram uz solīto «padomju paradīzi», viņa nonāca… ellē.
Demokrātijas paraugzemē ASV arī neklājas viegli. Beidzot Augstākā tiesa piespiedusi A. Goru atteikties no turpmākas cīņas par prezidenta krēslu. Lai dzīvo Džordžs Bušs jaunākais!
Komercdrudzī izplēn Ziemassvētku tuvums. Svētku noskaņa atnāk, kad, svecītei degot, top mīļi, krāsaini sveicieni draugiem, radiem – vismaz reizi gadā.
