Diena kļuvusi gaišāka par stundu un 47 minūtēm, vakari – mazāk baisi. Cik gaismas mūsos pašos?
Diena kļuvusi gaišāka par stundu un 47 minūtēm, vakari – mazāk baisi. Cik gaismas mūsos pašos? Tik vien, cik spējam paglābties, mūžīgu baiļu mākti, – no ģenētiski modificētas pārtikas un govju trakuma slimības, no muļķīgiem lēmumiem, kurus nereti klaji ignorē paši to radītāji. Likumi rakstīti priekš muļķiem – skan mūsdienu paruna.
Notikumu virpuļa ass – «Latvijas kuģniecības» («LK») privatizācija un pašvaldību vēlēšanas. Žēl naudas, ko partijas tērē vēlēšanu kampaņai. Vai arī tas priekš muļķiem? Katrs domājošs cilvēks pats izvērtēs piedāvājumu, t. i., deputātu kandidātus, nevis partijas, kam ārpus Saeimas un valdības nav īpašas ietekmes. Daža reklāma radio un televīzijā atgādina Zīgerista metodes sevis sumināšanai. Uzplaukuma un labklājības reāli nesegti solījumi kaitina ar uzbāzību.
Politisko organizāciju iespiešanos pašvaldībās, nosakot arī rajonu pilsētu domes vēlēt pēc partiju sarakstiem, varētu vērtēt kā tieksmi piespiest domes un pagastus dancot pēc politiķu īkšķa. Paldies Dievam, partijas nāk un iet, bet cilvēki paliek.
Šonedēļ notiekošo vērtējot, šķiet, ka Latvija ir ļoti bagāta valsts. Žurnālistes B. Strautmanes TV vakara viesis O. Kehris, jautāts, ko janvārī padarījis «LK» labā, valsts pilnvarnieka algā saņemot 2000 latu, nedaudz samulsa, pasmaidīja un skaidroja – esot skatījis 2001. gada budžetu… Vai tikai tā sauktie valsts pilnvarnieki (daži pat vairākās padomēs) nenodrošina pienesumu partiju kasē? Ne velti, privatizācijas procesam sarūkot, tiek runāts par politisko organizāciju finansējumu no valsts budžeta.
Daudzus pārsteigusi premjera A. Bērziņa pēkšņā izlēmība. Nepaklausība balsojumā par baznīcu īpašumu aplikšanu ar nodokli bija par iemeslu premjera prasībai Jaunās frakcijas deputātiem atstāt valdības koalīciju un pāriet opozīcijā. Frakcijas vadītāja I. Ūdre spurojās pretī, bet R. Pauls bija lietišķs: kāpēc man jābalso tā kā Panteļējevs un Bērziņš? Die’s, pasarg’! Uz premjera vēstuli ar ieteikumu atstāt koalīciju Maestro atbildējis ar savu lūgumu A. Bērziņam – atgriezties skolā Ogrē, jo laukos trūkstot pedagogu…
Vairāki baušķenieki, arī pilsētas mērs J. Teikmanis, 28. janvārī noskatījās pagājušā sezonā par izcilāko atzīto izrādi – N. Gogoļa «Precības» Dailes teātrī. Jau kuro reizi nācās pārliecināties par vērtību nogruvumu. Jutīgākā vieta no krūtīm ir pārvietojusies uz zemjostas rajonu. Meistarīgi konstruētu jūtu uzplūdu reizēs režisora izdresētie aktieri ķeras nevis pie sirds, bet kājstarpī. Die’s, pasarg’! Taču pie teātra ieejas vēl arvien kāds taujā pēc liekas biļetītes. Cerībā, ka mākslīgi radītā konstrukcija sabruks un skatītājiem pavērsies gaidītais brīnums.
