Jebkuru pāridarījumu var samērot ar cilvēktiesībām. Precīzie vācieši, piemēram, metušies aizstāvēt dzimto valodu no angļu aizguvumiem.
Jebkuru pāridarījumu var samērot ar cilvēktiesībām. Precīzie vācieši, piemēram, metušies aizstāvēt dzimto valodu no angļu aizguvumiem. Anglicismu iespiešanās sarunvalodā esot vāciešu diskriminācija jeb tiesību ierobežošana.
To izjūt latvietis, kad, avīzi atvēris, tver arī pēc svešvārdu vārdnīcas, lai līdz saprašanai nonāktu ar valodas aizguvumiem piebārstītais teksts. Taču dārdzības dēļ jaunākās vārdnīcas visi nevar nopirkt. Kur nu vēl internets, kas pamazām tūkstošiem ģimeņu izmet no informācijas aprites un pašizpausmes iespējām. epagasts, epilsēta, evaldība utt. līdz pat e-Latvijai un eplanētai joņo bez iedzīvotāju vairākuma līdzdalības. Cik miljonu jūdžu tāls ir sapnis par «visas tautas datorizāciju», ja ļoti daudziem vēl nav pat telefona?
Diezin vai uzzināsim, kāpēc plašai sabiedrībai tik negaidīta izvērtās divu prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas un Vladimira Putina tikšanās 10. februārī Austrijas kalnu kūrortā un kādēļ par sarunu gatavošanu netika informēta pat Saeimas Ārlietu komisija.
Zviedrijas Radio Latviešu redakcija vēsta, ka Rietumu presē šo tikšanos dēvējot par mūsu prezidentes izsaukumu atskaitīties par krieviski runājošo nepilsoņu situāciju. Turklāt tas noticis mūsu valsti un tās prezidenti visai pazemojošos apstākļos – starp Krievijas prezidenta nobraucieniem ar slaloma slēpēm no Austrijas Alpu nogāzēm.
Ja nu tiešām viss noticis tā, cik rožaini iztēlojies ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, tad ar nožēlu jāsecina, ka Krievija «jājamzirdziņu» nemainīs, un Putinam arvien padusē atradīsies mapīte ar krievvalodīgo vēstulēm, tāpat kā savulaik ar tām svaidījās Mihails Gorbačovs.
Šī bija Valsts prezidentes nedēļa. Pašmāju un ārzemju rosībai klāt nāca arī viņas mūžam veltītas grāmatas «Brīvības vārdā» atvēršanas svētki Valentīndienā. Nu pēcokupācijas laika prezidentiem ir katram pa grāmatai.
Ar V. Vīķes-Freibergas ceļavārdiem skolām nosūtīta obligāta mācāmviela – par holokaustu. Apsveicami! Tikai nezin kāpēc nav apkopota un skolām par obligātu vēlēta komunistiskā režīma bilance? Tiesa, to neprasa ne Eiropas Savienības komisāri, ne Vīzentāla centrs, bet mums pašiem – grūta galva.
Atrisināta «Latvijas kuģniecības» privatizācijas pretendentu pirmā mīkla. Pieteikušies seši gribētāji, «garajā sarakstā» iekļauti trīs. Sociāldemokrāti saskatījuši rupjus noteikumu pārkāpumus un prasa ekonomikas ministra A. Kalvīša demisiju, līdzi paķerot arī Privatizācijas aģentūras J. Nagli.
Izlemts Pētera I pieminekļa liktenis. Rīgas Dome restaurējamo veidojumu nolēmusi uzdāvināt Krievijas cara pirms 300 gadiem dibinātajai Sanktpēterburgai. Laimīgu mājupceļu!
Lielo cilvēku pārsātinātā politiskā dzīve mūs, mazākos, it kā neskar. Dienas vadām bailēs no slimībām, laupītājiem un mežonīgiem ātrbraucējiem. Nelaimē nonākuši, zīlēsim – saukt vai nesaukt policiju, jo naudas trūkums pat benzīnam kļuvis par nacionālu postu.
