Kosova. Korupcija. Šīsnedēļas visbiežāk lietotie vārdi. Nemainīgi rakstos un runās ir un paliek EDSO rekomendācijas.
Kosova. Korupcija. Šīsnedēļas visbiežāk lietotie vārdi. Nemainīgi rakstos un runās ir un paliek EDSO rekomendācijas. Tās jau sen būtu pārtapušas tautas pārkrievošanas jaunā pakāpē, ja «tēvzemieši» nebremzētu Pilsonības likuma «uzlabojumus».
4. jūnijā Saeima noraidīja galvenā Krievijas un EDSO «trumpja» steidzamību. Sēžu zālē bija salasījušies vai visu Eiropas valstu vēstniecību pārstāvji, žurnālisti un pat ASV vēstnieks Nepera kungs. Kā uz bērēm, tikai bez ziediem.
Līdz šim tika skaidrots, ka Eiropas Savienība pēc mums, nabagiem, ar leģionāru «aptraipīto» reputāciju, nemaz neilgojas. Bet kāpēc Eiropa pēkšņi ir tik norūpējusies par mūsu spītīgo nepaklausību EDSO rekomendācijām, kas esot galvenais priekšnosacījums sarunām par iekļūšanu jaunā Savienībā?
Krievijai Pilsonības likuma pārskatīšanas steidzamība pusdienās vēl netika, bet uz vakariņu galda jau bija otrais lasījums – pēc 1991. gada 21. augusta dzimušajiem nepilsoņu bērniem pilsonība piešķirama automātiski, bez nosacījuma – prast latviešu valodu.
Uz karstām pēdām pēc otrā lasījuma Somijas prezidents apsveica Ulmani. Savukārt mūsu prezidents steidzās piezvanīt Vācijas kancleram Kolam, lai saņemtu uzslavu par paklausību. Latvijai sava ceļa nav, tā padevīgi klumpačo tur, kur tēmēts kārtējais spēriens pa pēcpusi.
Zinot, ka EDSO rekomendāciju tīne nav izsmeļama, rodas vaicājums, ar ko izskaidrot prezidenta un kreisi centrisko partiju izmisīgo cīniņu par pusotra miljona latviešu izkausēšanu uz lielo nāciju sakarsētās pannas. Veicot EDSO misiju Dobelē, Guntis Ulmanis vēlējies zināt, kāda attieksme pret labojumiem Pilsonības likumā ir kurzemniekiem un zemgaliešiem. Saņēmis lakonisku atbildi – negatīva –, prezidenta kungs sadusmojies ne pa jokam un pārmetis reģionālās preses žurnālistiem neobjektivitāti. Bija reiz partija un tās ģenerālsekretārs, kura subjektīvais viedoklis bija obligāti jāpieņem visiem par objektīvu, turklāt ar sajūsmas saucieniem.
Krievijas Ārlietu ministrija pārsteigusies, paziņodama, ka Latvijas likumdošanā «aiz borta paliek jautājumi, kas saistīti ar izmaiņu izdarīšanu likumprojektos par valodu un par izglītību». Nepārprotams mājiens, kādas būs nākamās rekomendācijas pēc M. van der Stūla kārtēja brauciena uz Maskavu.
10. un 11. jūnijā Rīgā runāja par korupciju. Divi aplam dīvaini secinājumi: pirmais – jo lielākas algas būs ierēdņiem, jo viņi mazāk zags vai ņems kukuļus; korupciju neviens tā īsti nav redzējis, bet divas dienas runā, kā cīnīties pret to.
Līdz nākamreizei «Malks» atvadās tā, kā mācīja deputāte un mācītāja Aida Prēdele: ardievu!
