Latvieši sašķēlušies daļās: tie, kas dzied un danco, tie, kuri klausās un skatās, un vēl tie, kuriem tas viss ir vienaldzīgs.
Latvieši sašķēlušies daļās: tie, kas dzied un danco, tie, kuri klausās un skatās, un vēl tie, kuriem tas viss ir vienaldzīgs. Vēl latvieši dalās pēc nākotnes redzējuma.
Dziesmu varas iespaidā «Malks» kļuvis apcerīgs, un tam sāp paaudžu traģēdija, kurā nav vainojami ne sirmgalvji, kuri balstās un vēsturisko pieredzi, ne «zaļā jaunība», kas arvien vēl ir akli uzticīga sarkanajam pionieru kaklautam. Vieni aizies, otri vēl nodarīs daudz posta, līdz viņus nomainīs lepna un patstāvīga paaudze. Ja tikai varēs ko glābt.
Amerikāņi izpētījuši, ka latvieši nacionālā lepnuma ziņā pasaules tautu sarakstā esot tuvu beigām. Bet deputāts, «ceļinieks», Kārlis Leiškalns telefonsarunā «Malkam» skaidroja, ka savas lepnības (?!) dēļ latvieši cietuši jau 1940. gadā. Nu jau pat «citādi domājošie» zina, ka mūsu tauta cietusi un cieš nevis aiz lepnības, bet aiz naivas pazemības un iedzimta kangarisma.
«Tēvzemieši» latviešu valodas aizstāvībā sarosījušies tikai tad, kad ūdens jau pāri galvai. Kārlis Streips izmantoja bezmaksas aģitācijas iespējas un aicināja: neparakstieties par referendumu! Arī valsts prezidents paziņoja, ka to nedarīs, it kā par to kāds vēl šaubītos. Šī nu ir tā reize, kad padomu nedos pat aptaujas ielās, katram jādomā pašam: vai mums būtu jāpakļaujas Eiropas komisāru diktētajiem likumiem, kurus tie savās valstīs nav vis ieviesuši?
«Īsto seju» pamazām atklāj arī bijušie tautfrontieši. Neatkarīgās Latvijas pirmais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns sarokojies ar Rubiku un veido galēji kreisu apvienību, no kuras atteicies pat viņa domubiedrs Vladilens Dozorcevs, jo nespējot nodot valsti, par kuras neatkarību pats balsojis.
TV raidījuma «Kompromiss» vadītājs ar grūtībām atradis politiķi, kurš bijis ar mieru sēsties pie sarunu galda pretī deputātei Ilgai Kreitusei. Un tas bija deputāts Edvīns Inkēns. Kompromiss nesanāca, turklāt Inkēna kungs vairākkārt bija tuvu nokdaunam un diskusijas beigās bija spiests izdvest, ka latviešu valoda Latvijā jāzina visiem. Nez ko par to teiks viņa partijas boss Panteļējevs?
Pāri visam šonedēļ bija «dziesmu kari» un pirmie koncerti. Stingrā un nepiekāpīgā Ausma Derkēvica par pagastu koru uzstāšanos sacīja «es esmu svētlaimē» un apšaubīja visai pazemojošā dalījuma – kori un pagastu kori – pamatojumu.
Žūrijas komisijas dalībnieku, vācu komponistu, sajūsmināja perfektā organizācija, jaunatne, skaistie tērpi, bet sarūgtināja tas, ka skanējušas tikai «latviešu tautasdziesmas». Viņš ar šiem brīnišķīgajiem koriem vēl gribētu tikties un sadarboties «Eiropas valodā»… Kamēr vēl neesam tajā «savādajā Eiropā», kamēr vēl pār mums griežas «Gaismas ritenis» un skan latviešu valoda, priecāsimies par to, ar ko bagāti esam!
