Kad mūzas runā, ieročiem jāklusē. Skaisti latviska bija apskatāmā nedēļa, kad politiskos dialogus un monologus apslāpēja Dziesmu un deju svētku vibrācijas.
Kad mūzas runā, ieročiem jāklusē. Skaisti latviska bija apskatāmā nedēļa, kad politiskos dialogus un monologus apslāpēja Dziesmu un deju svētku vibrācijas. Tie, kuri kaut reizi ir piedalījušies kopdziesmā vai kopdancī, bija klātbūtnes iespaida varā arī radio un tālrādi klausoties un skatoties.
«Svētku kalnā» Doma laukumā bija valsts himna, bet nebija valsts karoga. Noslēgumā bija karogi, bet nebija himnas. Svētku pēdējā dienā Rīgas ielās aptaujātie par skaistāko dziesmu nosauca «Dievs, svētī Latviju!» un gatavojās noslēguma dižkoncertā to dzirdēt un just kā vēl nekad… Ir lietas, kas nav ar likumu nosakāmas vai iemācāmas, tās vienīgi var saņemt mantojumā no paaudzes paaudzē. Tikai – ja nav bijis 50 gadu ilgs pārrāvums.
Ar laiku svētku iespaidi izdils, bet paliks vokāli simfoniskā koncerta «Mūžīgais ceļš» noskaņas kā vispārcilvēcisko vērtību kopums ar Leonīda Breikša un Jāņa Lūsēna «Lūgšanu» noslēgumā. Komponists Zigmārs Liepiņš to nosauca par bēru koncertu. Taču ne vienmēr prieks vēršas priekā, bet gara attīrīšana allaž ved uz optimismu.
Dziesmu svētki jaucās ar futbolu, kas visprimitīvākā veidā satricināja pasauli, un sporta interesenti dalīja laiku proporcionāli prāta un sirds prasībām.
Svētku gaisotnē galīgi izšķīda «Mis un Misters Latvija ’98» fināls. Šķita, ka uzvarētāji bija nevis Evija un Kaspars, bet biroja «Mis Latvija» vadītāja Inta Fogele, kurai bija iedalīti četri «uznācieni». Arī Mēnesim liekas, ka tas spīd. Turklāt vēl naktī.
Svētki ir patīkami tāpēc, ka nav mūžīgi. Bet atgriešanās realitātē vienmēr ir sarežģīta. Šoreiz – pie applūdušiem tīrumiem un pļavām, pie aizlijušām siena gabanām un… pie referenduma pilsonības jautājumā, par kuru mūs brīdina – nepiedalieties! Dīvaini, ka īpaši klaji pret šo demokrātisko procedūru uzstājas vispareizākās valsts ASV pilsonis Kārlis Streips, kuram viesmīlīgā Latvija atvēlējusi ētera laiku kā radio, tā televīzijā. Nav šaubu, ka aptaujas paredzamo izgāšanos noteiks viltīgi būvētais jautājums: par vai pret Pilsonības likuma labojumiem jeb «visu vai neko»? Nevis par to, kas visiem deg uz lūpām: vai sargāsim latviešu valodu?
Avīze «Diena» raksta: kā vienīgie piemēri par automātisku pilsonības piešķiršanu tiek minētas Kanāda, ASV un Brazīlija, kur pastāvīgo iedzīvotāju un pilsoņu vairākumu veido ieceļotāji, bet vēsturiskie pamatiedzīvotāji ir indiāņi. «Zinot, ka pie minētā trio nolemts piepulcēt arī Latviju, nebūtu slikti uzzināt, vai arī latviešu turpmāko likteni priekšlikuma autori ir plānojuši atbilstoši Dž. F. Kūpera literāro darbu motīviem?» jautā Dr. hab. med. Valdis Ķeris.
ASV valsts sekretāres vietnieks Stroubs Talbots deva nepārprotamu atbildi sarunā ar Latvijas nepilsoņiem: pie mums Amerikā visi – spāņi, itālieši, franči, īri utt. – ir amerikāņi, un viņš ļoti cerot, ka tā būšot arī Latvijā. Tātad – 2001. gadā varbūt jau svinēsim pirmos latvijāņu dziesmu svētkus!
