Dzejas dienu priekšvakarā, Latvijas Radio iztaujāti, jauni cilvēki atbildēja, ka vārsmas nelasot – neesot laika, mācoties, nepatīkot Raiņa patriotiskā dzeja utt.
Dzejas dienu priekšvakarā, Latvijas Radio iztaujāti, jauni cilvēki atbildēja, ka vārsmas nelasot – neesot laika, mācoties, nepatīkot Raiņa patriotiskā dzeja utt. Bet no grāmatnīcu plauktiem visātrāk pazūd dažādām dzīves situācijām atlasītu pantiņu krājumi. Diemžēl līdz avīžu slejām visbiežāk nonāk paši salkanākie vai ilglietošanā novazāti.
Ja tā nebūtu politiķu uzkurināta parādība, varētu tikai apskaust, ar kādu enerģiju Pliners un Co aizstāv krievu valodu. Kāds mans domubiedrs ir nobažījies, vai mūsu valdībai pietiks spēka izturēt atklāto spiedienu atkāpties no pārejas uz mācībām latviešu valodā. Ja pazemīgais latvietis, kuprī salīcis un cepuri pie krūtīm piespiedis, arī šoreiz piekāpsies, cīņa turpināsies ar jaunu spēku – par valsts valodas statusu arī krievu valodai, kāds tai faktiski bija līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai.
Saistībā ar latviešu valodu nemīlošo līdziedzīvotāju atvēzienu vēlos iebilst ārlietu ministrei S. Kalnietei. Kādā diskusijā viņa izteica pārmetumus līdzpilsoņu zemākajam slānim, ka tajā zudis virsuzdevums, kāds bijis 90. gadu sākumā, kad uz brīvību gājām. Nē, cienītā ministre, mēs neesam neko pazaudējuši. Paraugieties, kāds virsuzdevums tagad ir ne vienam vien augšējā slānī, – kā tikt pie vēl viena miljona, pie jaunas, jūras viļņu apskalotas vasarnīcas un jaunas sievas arī. Šķiet, krievvalodīgo ārdīšanās galvaspilsētas sirdī viņu «virsuzdevumu» neskar.
Balsošu par Eiropas Savienību (ES), kaut arī zemapziņā gruzd šaubas. Bet es negribētu, ka pēc tam, pirmo belzienu reizē, viskarstākie aģitatori, sākot ar Valsts prezidenti un beidzot ar J. Dimantu, atrunātos – jūs taču paši nobalsojāt! Vai kāds pasniegs roku, kad grūti klāsies, vai aizstāvēs latviešu intereses Strasbūrā un Briselē – ja ne ar dūri galdā, tad vismaz ar gudriem argumentiem?
Pirmsreferenduma aģitācijas vēsturē igauņi ieies ar vaļīgumu – prezervatīva izmantošanu reklāmā, bet latvieši ar bērnišķīgumu, iestudējot «mūziklu» – kā jābalso – dīvaina mistrojuma priekšnesumā.
Valsts augstākajām amatpersonām ir patīkams referenduma mēģinājums Latvijas augstskolās – vairākums bijis par ES. Taču noklusēta tiek nākotnes cēlāju pasivitāte – referendumā piedalījies neliels procents studentu. Vai 20. septembrī viņi būs rosīgāki?
Apzināti nepievērsīšos negācijām, kas plūst no ziņu raidījumiem un laikrakstu slejām. Jā, smīnu izraisīja nedaudz padomju laika pirmssvētku avīžu stilā ieturētais 102 inteliģentu parakstītais aicinājums balsot par ES. Pieļauju, ka tas tapis steigā, bet varbūt atmiņā pārāk iespiedusies iepriekšējo gadu pieredze.
Valdības sēdē par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju apstiprināta Juta Strīķe. Nav šaubu, ka to izdarīs arī Saeima. Rādās, ka mūsu sievietēm ir spēcīgāks raksturs un viņas ir izturīgākas pārbaudījumā ar varu nekā stiprā dzimuma pārstāvji.
