Mierīgā referenduma nedēļa ir pagājusi. Tikko bija aizvērtas vēlēšanu iecirkņu durvis, kad sākās jau laikus iestudēta izrāde.
Mierīgā referenduma nedēļa ir pagājusi. Tikko bija aizvērtas vēlēšanu iecirkņu durvis, kad sākās jau laikus iestudēta izrāde. Turpinot Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas domu gājienu par latviešu mīlestību uz teātri, tās nakts mūzikla nosaukums varētu būt «Jauns un traks tu, puika, esi bijis!». Solista lomai bija izvēlēts sirdsšķīstais Ēriks Jēkabsons, kura dēļ dažādu vecumu ideālistes bija balsojušas par Pirmo partiju. Uzstāšanās nereizē, kad tūkstošiem televīzijas skatītāju vēlējās dalīties priekā par pārliecinošo balsojumu ar tiem, kuri atradās otrpus ekrāna, visus ierāva valdības koalīcijas partiju ķīviņā. To uzturēja šādam pavērsienam nesagatavoti LTV žurnālisti, kā arī komentētāji.
No Ē. Jēkabsona «aizlūguma» par E. Repši pasaules Eiropas daļa pārliecinājās, ka Daugavas krastā tiešām dzīvo kašķīga tautiņa, kas jau atrodoties diktatūras priekšā. Pārejot uz militāro terminoloģiju, varētu sacīt, ka mīnas tika izliktas visvārīgākajās vietās – aizdomīgas naudas ieplūšana, piemēram, zaļo zemnieku kasē, digitālās televīzijas afēra, apšaubāmi darījumi Rīgas brīvostā. Tika meklēti sapieri, t. i., kāda cita partija, kas izceltu mīnas, t. i., ierosinātu neuzticības balsojumu E. Repšes valdībai, jo vērsties pašiem pret sevi tak nebūtu ētiski. Pie spridzināšanas, t. i., Repšes izbalsošanas, tā kā būtu pieteikušies ir zaļie zemnieki, ir mācītāju partija un «tēvzemieši» arī. Taču dienas gājumā, kad koalīcijas partneru emocijas svārstījās kā barometrs vētras laikā, par Pirmās partijas atstāšanu jau ieminējās deputāts Pauls Kļaviņš. Neizpratni par apvienības nasko līdzdalību politiskajā putrā pauda «tēvzemietis» aizsardzības ministrs Ģ. V. Kristovskis. Turklāt E. Repšes neatlaidīgā vēlme tikt galā ar korupciju «politiskajā elitē» sajūsminājusi tautu: reiz taču kļūs zināms, kas un par cik iztirgojis Latviju. Nogaidīšanas pozu ieņēmusi Tautas partija, lai vajadzības gadījumā atbalstītu stiprāko. Baumo, ka pamiers iestājies pēc A. Šlesera pārrunām ar ASV vēstnieku Latvijā.
Diemžēl premjers savā paštaisnumā neapdomā, pirms runā, un trauslais pamiers, kāds iestājās otrdien, 23. septembrī, var atkal pārvērsties jaunā drāmā. Tika aizskarta, piemēram, ekstravagantā Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre, uz kuras pusi Repše vairs neskatīšoties.
E. Repše uzbangojās pēc Saeimas balsojuma pret J. Strīķes kandidatūru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājas amatam. Valdošās koalīcijas frakciju deputāti, acīs skatīdamies, solījušies J. Strīķi atbalstīt, bet, aizklāti balsojot, darījuši citādi. Kādam tomēr ļoti bail no trauslās, neuzpērkamās Jutas.
Emocijas par tautas lēmumu referendumā 20. septembrī palika līdz galam neizpaustas – tās pārtrauca Pirmās partijas nakts sprediķis. Vēlēšanu dienā pār Bausku liecās varavīksne, bet dienu vēlāk Latvijā rudeni ieducināja pērkons. Uzskatīsim, ka tā ir laba zīme.
