Absurds, ka 12 gadu pēc neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotāji nav sapratuši, kāpēc valsts uzturētās skolās būtu jāmācās valsts valodā.
Absurds, ka 12 gadu pēc neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotāji nav sapratuši, kāpēc valsts uzturētās skolās būtu jāmācās valsts valodā.
Absurda manā izpratnē ir gaušanās par nespēju latviešu valodā mācīties eksaktos priekšmetus. Būdama izsūtījumā un iesviesta skolā ar krievu mācību valodu, man visvieglāk padevās tieši matemātika, ķīmija un fizika, kur daudz starptautisku terminu, nekā humanitārie priekšmeti. Neīstus vārdus piketu organizētāji ielikuši stundu kavētāju mutē.
Izglītības reformas apspriešanā Saeimas deputāts A. Golubevs (Latvijas Sociālistiskā partija) izteicās šādi: “Kad izmirs pēdējais latvietis, nebūs arī latviešu valodas. Tā ir mana zeme, te es dzīvošu un te dzīvos mani bērni.” Nepārprotami pausts mērķis, kuru neapturēs arī Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas norādījums mīkstināt labojumus izglītības likumā, kas izraisījuši protestus vienas minoritātes skolās.
Kāds cits no prezidentes aizstāvamajiem, Rīgas domnieks Giļmans, būtu ar mieru ne tikai vēlreiz nobalsot pret Latvijas neatkarību, bet arī atdot “..deputāta mandātu… lai robeža pie Zilupes un kanādiešu pensionāre pionieru pilī pazustu kā ļauni sapņi”. Prezidente var nomesties ceļos Maskavas uzkurināto politiķu priekšā, viņu mērķis būs nemainīgs, bez mīkstinājuma – divkopienu zeme ar valsts valodas statusu arī krievu valodai. Laika nav palicis daudz – līdz 1. maijam tikai trīs mēneši. Draudi ir tieši, bet tie netiek novērtēti.
Aizdomīgi bija Pirmās partijas (PP) aktivitāšu uzplaiksnījumi, kas līdzinājās ar nodevību pret valsti: Ē. Jēkabsona darvas karote 20. septembra naktī prieka kausā par “jā” vārdu Eiropas Savienībai; A. Šlesera rosinājums no melnā saraksta svītrot traģikomisko Žirinovski, kas bija kā prelūdija krievu skolu audzēkņu iziešanai ielās, kā arī nepiekāpšanās partiju finansējuma lietās; rosinājums izveidot kārtējo parlamentāro komisiju E. Repšes kredītu izķidāšanai, kad izšķirošs bija Ē. Jēkabsona (PP) paraksts. Vieniem šādas komisijas der kā papildu ienākumu avots, PP – iespēja radīt jaunu haosu valstī pirms 1. maija. Pārāk daudz sakritības, lai to sauktu par nejaušību.
Piedzīvojis koalīcijas nedraugu nodevību, E. Repše pirmdien palūdza sava biedra A. Šlesera demisiju, trešdien PP paziņoja, ka atstāj koalīciju un aiziet opozīcijā, neprasot E. Repšes atkāpšanos. Nākamās valdības varianti – politologu un žurnālistu ēsma.
Kā līdzsvars izglītības reformu pretinieku trakošanai bija mūsu prezidentes ieteikums izveidot starptautisku komisiju komunistiskā režīma noziegumu izvērtēšanai un nosodīšanai. Viņu jau atbalstījis Zviedrijas premjerministrs J. Pēršons, kā arī bijusī ASV ārlietu ministre M. Olbraita, kas šonedēļ viesojās Latvijā.
Avīzē “Vesti segodņa” bijušais Vācijas kanclers H. Kols savukārt atzinis – “..neaizmirsīsim, ka mēs, vācieši, ar Hitlera – Staļina paktu tās nodevām”. Runa ir par Baltijas valstīm. Otra puse arvien vēl klusē.
Nedēļas tēma saistībā ar A. Šleseru bija arī hokeja halles būvniecība jeb būt vai nebūt Rīgā pasaules hokeja čempionātam 2006. gadā. Ka tik nu viss neaiztecētu runās, solījumos, miljonu dalīšanā tā, ka nebūs pat “sausā atlikuma”.
