Valstī bija un ir dramatiska situācija. Valdības nestabilitāte ir kā radīta krievu skolu aizstāvības štāba izvērstai rosībai, pat ar skrejlapām vedinot audzēkņus uz prettiesisku rīcību.
Valstī bija un ir dramatiska situācija. Valdības nestabilitāte ir kā radīta krievu skolu aizstāvības štāba izvērstai rosībai, pat ar skrejlapām vedinot audzēkņus uz prettiesisku rīcību. Izglītības un zinātnes ministrs K. Šadurskis šķita pilnīgi bezspēcīgs tās “revolucionārās” un nekaunīgās lavīnas priekšā, ko vakar pie Saeimas nama rīkoja Saeimas deputāts V. Buzajevs, Rīgas Domes deputāts G. Kotovs un viņu Maskavas padomdevēji. “Nacionālās atbrīvošanās revolūcijas” organizētāji izraudzījuši ļoti plastisku materiālu – nenobriedušus jauniešus.
Kā solījis, ministrs palika nepiekāpīgs. Premjers E. Repše savukārt atgādināja, ka balsojums par sabiedrībai ļoti svarīgo likuma labojumu būs arī izšķirošs valdībai. Saeima grozījumus Izglītības likumā pieņēma trešajā, galīgajā lasījumā. Tālāk vairs nebija, kur iet.
Pārsteigumu sagādāja Saeima, ļaujot uz Eiroparlamentu kandidēt bijušajiem čekistiem un komunistiem. “Latvijas Avīzes” 31. janvāra numurā publicēts deputātu balsojums. Jauniņais deputāts E. Jaunups (JL) enerģiski nosodīja Latviju, kurai neesot izpratnes par demokrātiju. Jā, kur gan lai tā būtu radusies pēc totalitārā režīmā pavadītiem 50 gadiem?
Eiroparlamentārietim somam I. Suominenam no Tautas partiju frakcijas ir savs viedoklis par komunisma nosodīšanu. Viņš domā, ka nebūs kādas konkrētas valsts nosodīšanas, jo diez vai Rietumi gribēs sakaitināt Krieviju…
Valdības krīzē katram sava vīzija. Tautas partija acīmredzot ir apdomājusi katru soli, arī balsojumu, cerot uz atgriešanos pie varas svirām. Gauži netīkams bija “profesionāļa” R. Pīka (TP) mēģinājums iesēsties Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas “neprofesionāles” I. Vaideres krēslā.
Ārlietu institūta direktors A. Lejiņš iespējamo “bijušo” nākšanu pie varas nosaucis par atpakaļceļu uz korupciju, jo pēc Latvijas izzagšanas sākoties strīds par ES naudu.
“Tēvzemiešiem” vairs nav, ko zaudēt, jo viņi nekādā variantā nestrādās kopā ar jurkāniešiem. Savukārt TSP nepiedalīsies šīs valdības gāšanā, kamēr netiks piedāvāts jauns grupējums, kurā vieta būs arī TSP. Vai strupceļš? Izeja, manuprāt, ir vienkāršāka par vienkāršu: visām labējām partijām jāstrādā kopā, aši saraujot to, kas ķildu dēļ aizkavējies. Taču, pēc politologu domām, tas neesot iespējams. Kaut gan šo partiju programmas esot ļoti līdzīgas, vaina – personālijās. Piebildīšu – un latviešu spītībā.
Gandrīz nemanāmi turpinās tiesas prāva par “Bankas Baltija” izputināšanu. M. Grīnblats no “TB”/LNNK pārmet J. Jurkānam arī draudzēšanos ar tiesājamo Laventu. J. Jurkāns ir atklāts: “Grīnblats man nav autoritāte, bet Lavents ir autoritāte – gudrs cilvēks, ar kuru ir, par ko runāt, daudz lasījis, prasmīgs bisnesmenis.” Neviens vārds te nav apstrīdams, jo par godīgumu nekas nav teikts.
Kad vakar “Malkam” jau bija pielikts punkts, nāca ziņa par valdības atkāpšanos. Repše vairs neredzot iespēju turpināt strādāt, kad Saeimā viņa vadītai valdībai ir mazākuma atbalsts. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pēc ministru prezidenta Einara Repšes (JL) paziņojuma par valdības atkāpšanos joprojām cer uz līdzšinējās koalīcijas atjaunošanu.
