Nokavēts. Liktenīgs vārds ikvienam cilvēkam jebkurā situācijā. Vēl jo vairāk valstij. Kad V. Vīķe-Freiberga ieturēja 24 stundu pauzi, dodama iespēju veidot labējo spēku stipru koalīciju, «Jaunais laiks» to neizmantoja.
Nokavēts. Liktenīgs vārds ikvienam cilvēkam jebkurā situācijā. Vēl jo vairāk valstij. Kad V. Vīķe-Freiberga ieturēja 24 stundu pauzi, dodama iespēju veidot labējo spēku stipru koalīciju, “Jaunais laiks” to neizmantoja. Divas nedēļas pēc tam, kad valdības veidošanu prezidente uzticēja I. Emsim (ZZS), E. Repše atteicās no ministru prezidenta amata kandidāta un atdeva to K. Kariņam, lai beidzot varētu apvienot labējos, nacionālos spēkus. Par vēlu – sacīja I. Emsis; nokavēts – tā A. Slakteris; nekas vēl nav zaudēts – ielās uzrunātie un dažādu aptauju dalībnieki. Diemžēl notikumi nerisinājās pēc loģikas. Spēles noteikumi atkal ir interešu grupu vai atsevišķu cilvēku rokās.
Šī ir tā reize, kad notikumi jāvirknē hronoloģiskā secībā.
4. martā eksministrs G. Bērziņš (TP) deputātiem un visai valstij paziņo, ka E. Repše Saeimā ieradies ar ieroci zem žaketes. Pārliecinājies, ka šaujamā nav ne pie biksēm, ne žaketē, G. Bērziņš pats sev piedod – kļūdīties esot cilvēciski.
Krievijas Valsts dome atliek ekonomiskās sankcijas pret Latviju. Acīmredzot lietas mūsu valstī virzās “pareizā” gultnē.
5. martā E. Repše par savas partijas iespējamo premjera kandidātu nosauc K. Kariņu. Citas izejas nav, jo valsts novesta līdz ārkārtas situācijai – Atmodas laika idejas nodotas. Pāris stundu pirms tam TP vadītājs A. Slakteris savas partijas politiskajā sanāksmē teic visemocionālāko runu, cenšoties attaisnot TP pievienošanos kreiso, promaskavisko spēku atbalstītajam blokam. A. Slakteris solās kauties, tikai neprecizē, ar ko. Laikam viņš tobrīd atklājās jau kā jaunais aizsardzības ministrs.
6. martā paralēli kreisi orientētai politikai, veidojot jauno valdību, Sporta pilī Rīgā pulcējas krievu skolu aizstāvji. Latvijas Radio atkal ik pa pusstundai dod vārdu galvenajam “štābistam” Kotovam. Sarīkojumi pulkveža O. Kalpaka nāves dienā tiek pieminēti garāmejot.
Deputāts A. Radzevičs (JL) pārkāpj baznīcā doto zvērestu un piekrīt strādāt I. Emša valdībā, saņemot piedāvāto ministra posteni. Opozīcijā palikušie skaidro, ka šādi par vienu samazināts viņu skaits – 34 –, kas dotu iespēju Saeimā iesniegt svarīgus pieprasījumus.
7. martā TSK paziņo, ka atbalstīs Emša valdību, un tā iekrāsojas arvien rozīgāka. “Trojas zirgam” – LPP piecīšiem – seko “karaspēks”.
8. marts. Valdību veidojošās partijas – LPP, ZZS un TP – paraksta rīcības deklarāciju. Pēc sarunām “no sirds” ar “Jauno laiku” Tautas partija paziņo, ka ies kopā ar Emsi, jo sadarbība ar kreisajiem neesot nekas slikts.
Kļūst zināms, ka ASV vēstnieks Latvijā B. Karlsons vēlējies tikties ar I. Emsi, bet viņam nav atlicis laika pieņemt šo ielūgumu. Acīmredzot ASV vēstnieks, no malas skatoties, redz vairāk nekā varas apmātie.
9. martā Saeima ar 56 balsīm apstiprina Induļa Emša valdību. To atbalsta LPP, ZZS, TP, deviņi jurkānieši un A. Radzevičs (JL), tieši balsojot, kā arī PCTVL atlikums – nepiedaloties.
Atceroties Rubika sacīto par Emša uzķeršanos uz āķa, iespējams, ka nonāksim pie otras valsts valodas, t. i., krievu, un tiesībām pašvaldības vēlēt arī nepilsoņiem. Kad atjēgsimies, paliks tikai viena atruna – nokavēts.
