Šopavasar visas konfesijas Lieldienas svinēja vienlaikus. Tas vedina domāt, ka turpmāk dzīvosim vienotībā.
Šopavasar visas konfesijas Lieldienas svinēja vienlaikus. Tas vedina domāt, ka turpmāk dzīvosim vienotībā. Netiešas šaubas Lieldienu sprediķī izteica arhibīskaps Jānis Vanags, vaicādams, cik mēs cits par citu zinām, vai mūs kaut kas kopīgs dara par nāciju? Atbilde jāmeklē pašiem.
Dalāmies partijās, ticības mācības un Latvijas vēstures mācīšanas piekritējos un noliedzējos, mācīties gribētājos un streikotājos, dedzinātājos un dzēsējos. Varētu turpināt vēl, lai pierādītu, ka vienotība pastāv tikai ilūzijās.
Reizi nedēļā, trešdienas vakarā, žurnālists J. Domburs mēģina noskaidrot pats un ieskaidrot TV skatītājiem, kas notiek Latvijā. Kaut arī viņa raidījums atzīts par labāko mūsu sabiedriskajā televīzijā, īstas skaidrības par apspriesto tēmu nav. Lai cik tieši būtu žurnālista jautājumi, atbildes ir tik diplomātiski saņurcītas, ka patiesības grauds zaudējis dīgtspēju.
Kad Bauskā t. s. Gagarina parkā uzslēja “Rimi” lielveikalu un aizbēra t. s. Freimaņa dīķi, ja nemaldos, tā vietā tika solīta atpūtas zona ar strūklaku centrā. Diemžēl laika gaitā no šīs romantis kās ieceres nonāca līdz… degvielas uzpildes stacijai. Pilsēta pamazām piekāpās biznesmeņu tīkojumiem, apklusuši protesti, iestājies klusums. Pilsētas vecie iedzīvotāji atceras, ka savulaik no dīķa smēluši ūdeni gan lopiņiem, gan sakņu dobēm. Kas un ko smels tagad?
Jo tuvāk 1. maijs, Eiropas diena, jo pilnākas ir mūsu pastkastītes ar piedāvājumu – pērc, kamēr vēl pārdodam lēti! Socioloģisko aptauju rīkotāji tautas dzīves līmeni varētu aprēķināt, pastāvot pie veikalu kasēm. Lieldienu laikā, piemēram, viens savas iespējas rāda ar pāri malām piekrautiem iepirkuma ratiem, citiem kaut kas tikko manāms groza dibenā, bet puisēns saujā cieši tur santīmus, lai samaksātu par diviem vislētākā piena maisiņiem. Nav grūti iztēloties svētku galdus pilīs un būdiņās.
Kamēr maznodrošinātie skaita santīmus, Saeimas spīkere I. Ūdre un viņas stiliste dodas uz Mehiko. Citā eksotiskā zemē Ķīnā viesojas Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga un pussimt uzņēmēju ar premjera biedru A. Šleseru priekšgalā. Pirmās ziņas, ka Ķīna spējusi apvienot privātās un valsts intereses, izmantojot sociālistiskās plānošanas gadu mācību. Un… neatsakoties arī no idejiskās pāraudzināšanas metodēm.
Šī paša iemesla dēļ ar dalītām izjūtām Latvijā uzņēma nedemokrātiskās Uzbekistānas prezidentu Karimovu. Rīgā uzstādīja divus pieminekļus, bijušās “brālīgās republikas” prezidenta velti. Dāvātam zirgam, kā zināms, zobos neskatās.
Kamēr politiķi vaino cits citu par valsts attīstības stratēģijas trūkumu, Valsts prezidentes paspārnē radīta Stratēģiskās analīzes komisija, ko vada politoloģe Žanete Ozoliņa. Kamēr nebūs stratēģijas, šķiet, nebūs arī, ko analizēt.
Nedēļas citāts – premjera I. Emša domugrauds: “Jūs varat kaut kur aiziet, ja zināt, kurp dodaties.
