Pavasarim ir raksturīga pārkārtošanās. Zeme attīrās, viss iekrāsojas, veidojot pirmo ziedu paleti, cilvēki kļūst smaidīgāki un vēlas būt labāki, nekā viņi patiesībā ir.
Pavasarim ir raksturīga pārkārtošanās. Zeme attīrās, viss iekrāsojas, veidojot pirmo ziedu paleti, cilvēki kļūst smaidīgāki un vēlas būt labāki, nekā viņi patiesībā ir.
Nepieredzēts notikums – ministri un viņu prezidents vienojušies par 200 latu vērtu algas samazinājumu. Tā bija summa, kurai visi piekrita, sacīja I. Emsis. Tas būtu tā kā Repšes valdības kļūdas – algas dubultošanas – labojums, kaut gan runa nav par summu, bet par faktu, ar ko premjers gribot ieiet vēsturē.
Esmu draudzīgs, teica premjers un piedeva grēkus KNAB direktorei J. Strīķei par netaktisku izturēšanos pret pārāk izšķērdīgiem darbiniekiem. Prokuratūrai nodotajās sūdzībās it kā neesot saskatāms kriminālpārkāpums. Bet draudzīgi trieptais melnums gaišās Jutas tēlam paliek.
I. Emša stratēģa talants izpaudās negaidītā paziņojumā. Viņš izvirzījis uzdevumu Latvijai panākt un apsteigt Īriju. Vai tikai kaut kas līdzīgs jau nav dzirdēts pirms ceturtdaļgadsimta, kad PSRS lielījās “panākt un apsteigt” ASV? Savukārt prezidente V. Vīķe-Freiberga Latvijas attīstības modeli saskatījusi nesen vēl Lielbritānijas pārvaldītajā Honkongā.
Atklājies, ka iekšlietu ministra parlamentārais sekretārs, jau piecas partijas apguvušais D. Turlais, turpina saņemt pensiju no Maskavas kā militārpersona, bet ienākumus uzrādījis deklarācijā kā uzkrājumu. Viņam neesot nekādu sirdsapziņas pārmetumu, jo pensiju godam nopelnījis. Vienīgi – kāpēc tas bija jāpārvērš par “uzkrājumu”?
Vēl avīzes ziņo, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) D. Turlajam devis pielaidi valsts noslēpumam. Pēc NATO standartiem turpmāk SAB neizpaudīšot par piešķirtām vai atteiktām pielaidēm valsts noslēpumam. Tā gan nav laba ziņa.
Arvien spēkā pieņemas krievu skolu aizstāvības štāba organizētie protesti, kas iet roku rokā ar Krievijas sūdzībām par bezkaunīgo Latviju starptautiskajām organizācijām, arī ANO. I. Emsis solīja meklēt galvenos kūdītājus, tas būšot jādara drošības struktūrām. Taču viņu vārdi lasāmi un dzirdami plašsaziņas līdzekļos – Petropavlovskis, Kotovs, pat Saeimas deputāti Pliners un Tolmačovs no PCTVL, kā arī Rogozina pārstāvis štābā. Kas vēl meklējams? Kad pienāks tie laiki, kad Latvija kā neatkarīga valsts spēs nodrošināt informāciju pasaulei bez Maskavas starpniecības?
Bīstami ir valsts valodas pretinieku rīkotās politiskās akcijas uzskatīt par smieklīgām un nožēlojamām. Nopietnu attieksmi preses konferencē Pekinā paudusi Vaira Vīķe-Freiberga, bērnu protestu organizēšanā apsūdzot “Maskavas politiķus”. Prezidente zina, ko runā.
K. Streips “Skatā no malas” teica, ka prezidentei būtu skaļāk jārunā par Krievijas iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās. Dialogi ne šai, ne iepriekšējai valdībai nav devuši nekādus rezultātus, jo ne jau valodā, bet politikā vaina.
Repše no mākslas pasaules (popularitātē bija izkonkurējis pat Aiju Zariņu) atgriezies politikā ar sprediķošanu Jēkabpils baznīcā, aizlūdzot par vēlēšanām. Ka tik nu pārmērības nesabojātu medus mucu.
Nākamnedēļ būs jāpārkārtojas uz hokeju!
