Hokejs, Eiropas Savienība, pavasara rūpes un minoritātes – tie ir šīs nedēļas populārākie vārdi. Hokejā visu izšķir gūtie un zaudētie punkti.
Hokejs, Eiropas Savienība, pavasara rūpes un minoritātes – tie ir šīs nedēļas populārākie vārdi. Hokejā visu izšķir gūtie un zaudētie punkti. Uzvara pār Kazahstānas komandu Latvijas izlasei deva tiesības turpināt pasaules čempionātu nākamajā posmā. Bēdīgākā situācijā nonāca daļa mūsu apbrīnojami uzņēmīgo līdzjutēju, kas bija palikuši bez biļetēm vai apkrāpti. Taču viņi panikā nekrita: piezvanām uz Rīgu, uzzinām rezultātu un turpinām priecāties! Apskaužams optimisms – uzvara vai zaudējums, viņi tik un tā dzied.
Ikdienas drāmu nogurdināti, latvieši grib un prot svinēt svētkus. Tos var tikai izjust. Priekšrakstu diktēts prieks nevar būt īsts. Rīt, 1. maijā, savas dvēseles noskaņas samērosim ar vispārējo zunoņu pagastos, pilsētās, Latvijā un visur Eiropā, jo “visas desmit jaunās ES dalībvalstis, to skaitā Latvija, izpildījušas saistības un tiek uzņemtas ES bez jebkādiem drošības pasākumiem”. Tā 26. aprīlī sacījis ES paplašināšanas komisārs G. Ferhoigens.
Manai paaudzei, lai kā arī censtos, no zemapziņas nav iespējams izmest nepatīkamās trīsas, ko izraisa savienības vārds. Laimīgi tie, kuriem jauno gadu dēļ atmiņas nesniedzas tik dziļi vēsturē. PSRS mantiniecei nav izdevies ES un Krievijas partnerības un sadarbības līgumā iespiest krievvalodīgo īpašās tiesības Baltijas valstīs. Bet vai esam droši, ka nav divpusējo sarunu slepenā protokola?
Esam uz pārmaiņu sliekšņa. Latviešu tauta nonākusi savas iznīkšanas priekšvakarā, LTV sacīja režisore M. Ķimele, skaidrojot Raiņa panāksnieku dziesmas “Krauklītis” iestudējumu Valmieras teātrī. Tās traktējums sasaucas ar notikumiem Latvijā līdz pat iestājai ES. “Dosimies, kopā rokas, Meklēt saules brīnumzemi!” Tie ir “Krauklīša” noslēguma vārdi. Cik tajos patiesības vai ironijas, rādīs laiks.
Kādā citā Raiņa lugā pēc savas daļas – stikla zārkā dusošās princeses – nāk septiņi kraukļi. Mūsdienu “kraukļi” no krievu skolu aizstāvības štāba nu ir vārdos nosaukti, un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga gatavojas ar drošības struktūrām pārrunāt svešu cilvēku iejaukšanos skolu dzīvē.
Minētais štābs sarkani iekrāsotās lapelēs aicina pieaugušos krievu skolu aizstāvjus 1. maijā uz visas Latvijas manifestāciju, apgalvojot, ka tā būšot izšķiroša kauja (naš rešitelnij boi). Nav dzirdēts, ka “bojevikiem” būtu dota pulcēšanās atļauja. Laikam viņi te jūtas kā paradīzē un rīkojas pēc principa, ko gribu, to daru.
Tautas saskaņas partija prasa savu daļu par I. Emša valdības atbalstu. Saeimas prezidija loceklis A. Bartaševics ir tiešs: “Emsim būs jāizšķiras saglabāt valdību, piekāpties mums, vai arī iet prom.” Runa, protams, ir par izglītības reformas atcelšanu. Iespējams, ka Emsis “norēķināsies” ar satiksmes ministra portfeli jurkāniešiem.
Par spīti Krievijas un tās iefiltrēto darboņu pēdējo mēnešu agonijā liktajiem šķēršļiem, ES būsim jau rīt. Eiropas Savienība mums nav nekāda dāvana, bet smags pārbaudījums. Lai cik sajūsmināti būsim rīt un vēl parīt, – ilgstoši laimīgs nevar būt neviens.
